Lasītāju pieredze par saviem auto

Iegādājos minēto auto 2009. g. augustā.
Nobraukums virs 350`000km.
Pirma registracija LV - 2006. g.
Pec pirkuma uzreiz aizdzinu uz servisu un nomainiju:
- bremzu diskus,
- bremzu klucus,
- siksnas,
- filtrus,
- ellu.
Kopa sanaca ~250 ls ar darbu.
Nobraucu apm. 10`000km un sakas visadas kibeles.
Laika gaita tika dariti sadi remonti.
- pilna ritosas dalas apkalposana(sviru, buksu utt maina),
- Mehaniska spriegotajmehanisma maina(originals),
- kondicioniera rullisa maina,
- svecu maina,
- akkumulatora maina,
- abu stures pirkstu maina,
- aizm. labas savirzes savienojuma stiena maina,
- bloka blives maina,
- bloka hidrokompensatoru maina,
- termostata maina,
- rupnicas imobilaizera nonemsana un emulatora montesana.
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- --
Pagaidam viss, kopuma saskaitot ielikos vairak ka 1000lvl. Remonts un uzlabosana turpinasies lidz ko noies sniegs un bus silti, tad varesu ieekonomet un nemties gar auto atkal.

Kopuma teiksu ta, dinamisks, izturigs un ietilpigs auto. Labs uzraviens.
Ziema uz ledus loti viegli vadams. Gruti sanesams.
Komfortabls un liels, patikami vadit.

kapec ieliku "7", tadel ka nenormaligi dargs dzineja remonts un ta detalu iegade.
Paterins vasara, (vasaras riepas, bez kondicioniera = 6-8L) ar kond. 8-9.
Paterins ziema, ( M. S. riepas bez kond. 12l)
paterins noradits videjais, gan trase, gan pa pilsetu.

Vel varetu piebilst, ka auto netiks mainits vel ilgu laiku, jo analogu sim auto vnk nav. Domaju, ka vedisu uz savu servisu un veiksu dzineja kap. remontu, jo masina man loti patik un mainit negrasos. Zinu, ka jaunie auto lai ari ir "jauni", bet parak dargi remonta.
Ar audi es zinu, ja kaut ko izdariju(nomainiju) nepazelojot liekos 10-20 ls un noperkot augstas kvalitates detalas ar pavadzimem no rupnicas, tad var garantet so detalu izturibu un kalposanu loti ilgu laiku.

P. s. pec hadenes pilnas nomainas tika nobrauktas 2 ziemas un viena vasara(jus jau zinat, kadi pie mums celi), 15.01.11 biju servisa uz ritosas diagnostiku rezultats = viss ideala kartiba.

Nu, tad beidzot izlēmu pastāstīt lasītājiem par savu Sonatu 2,4 GLS. Pēc pāris mēnešiem būs jau 5 gadi, kopš "treknajos" gados uz lizinga iegādājos šo auto. Līdz lizinga beigām gan vēl pusgads palicis. Būtībā, šo auto noskatīju 2005. gada Rīgas autoizstādē, kas bija pēdējā sakarīgā autoizstāde Latvijā. Pirms tam gan biju plānojis iegādāties mazlietotu Volvo s-80, bet profesionali autospecialisti mani atrunāja - brīdināja, ka būšot daudz problēmu. Vienu brīdi vēl domāju par jauno Santa Fe , bet atkāpos no šis domas motivācijās dēl - apvidnieka iespējas man nav kur izmantot : ne es makškernieks vai mednieks, ne arī dāčas man dziļos lauku purvos. No Rīgas līdz Jūrmalai varu pārvietototies ar parastu auto. Pie Bensona apskatīju arī tolaik jauno Honda Accord, bet man tas auto nepatika. Tā nu paliku pie Sonatas.
Nu tad PAR AUTO. Uzskatu, ka Sonatas izmēri ir ļoti optimāli (garums 4800), un šis auto pilnībā atbilst Eiropas E- klases prasībām. Salons gaišas ādas apdarē - ļoti ērts un komfortabls. Ar savu augumu (191/130) vadītāja vietā jūtos ērti, daudz brīvas vietas elkoņiem. Galva griestos neatduras. Stūri(lifts) var regulēt visos virzienos, tā ir ļoti viegli grozāma. Panelis un mērinstrumenti labi pārskatāmi, vadības pogas viegli lietojamas. Panelis vizuali nedaudz līdzīgs kā līdzgadniecei Toyotai Camry. Varētu pat teikt, ka tas ir pārāk vienkāršs. Uzlabotajam Sonatas variantam(2008. g. ) salona panelis tika veidots nedaudz inteliģentāks. Auto salons arī kopumā ir ļoti plašs. Arī aizmugurē sēdošajiem 3 cilvēkiem vietas ir pietiekoši, svarīgi, ka griesti šim auto ir pietiekoši augsti. Auto bagāžnieks ir ļoti ietilpīgs un liels. Braucot, auto ir ļoti kluss. Dzinēju vispār iespējams saklausīt tikai pie lieliem apgriezieniem. 2,4 dzinējs ar 161 zs. jaudu ir pietiekoši spēcīgs , automātiskā kārba arī ātri funkcionējoša. Droši varu apgalvot, ka braukšanas funkcionalītāte nav vājāka kā 500- tās sērijas BMW auto. (pirms Sonatas 6 gadus biju BMW-525 , e-34 īpašnieks). Auto aprīkots arī ar efektīvu klimata kontroles sistēmu, ABS, EPS, TCS sistēmām, apsildāmiem krēsliem, kā arī pārējo standarta zināmo elektroaprīkojumu. Riteņi ar lietajiem diskiem, uz 225/16 riepām. Riepas vēl ir labā teh. stāvoklī. Kopumā, teju 5 gadu laikā esmu nobraucis 45 000 km. Auto izmanto arī mana meita. Mazs nobraukums auto ir tāpēc, ka ģimenē mums ir arī otrs auto - ziemas sezonā gan izmantojam tikai vienu.
Kopumā, ar auto esmu apmierināts. Augsti esmu novērtējis pilnīgi JAUNA auto privileģijas, par kurām gan ir dārgi jāmaksā , bet tās sevi tomēr zināmā mērā attaisno. Tā nu tas ir.

BOJĀJUMI. Uzreiz teikšu, ka nekādi bojājumi līdz šim nav bijuši. Izdegušas gan pāris mazās spuldzītes ( pr. gabaritu, numura apg. ), kuras paša spēkiem apmainīt nav izdevies - tās nomainīja servisa speci apkopju laikā. Pirmajā apkopē tika nomainīts arī āra gaisa temparatūras devējs. Nomainīts arī priekšējo bremžu kluču komplekts - tas arī pagaidām viss. Auto joprojām ir kluss, grabēt nekas nekur negrab. Ritošā bez problēmām. "Tauta" diez kāpēc joprojām vāvuļo, ka hundajiem paneļi grabot.... Nu negrab taču.
NEGĀCIJAS. Man ir iebildumi pret auto pārāk cieto piekari. Sākotnēji domāju, ka pēc 15 000km tā kļūs mīkstāka, diemžēl nekas daudz nav uzlabojies. Uzlabotās Sonatas esot mīkstākas.
Arī gaišais auto salons un ādas krēsli prasa daudz laika tā apkopei uz uzturēšanai. Nav praktisks.
Nepatīk arī modernais autodizains, kad autobamperi veidoti bez gumijas/plastmasas maliņas. Katra saskarsme ar vienalga ko - veido švīkas uz bampera krāsojuma. Tas ir liels mīnuss.
Uzskatu, ka arī auto stūre varētu būt jūtīgāka. Arī ši nianse ir uzlabota 2008. gada sonatai.
NOBEIGUMĀ piebildīšu, ka šogad ir pirmā sezona, kad šo auto ziemas apstākļos izmantoju katru dienu. Esmu auto riteņus aprīkojis ar michelin naglenēm - līdz šim problemu uz sniega un ledus nav bijis. Auto labi "turas" gan kupenās, gan uz šosejas. Mūsu apstākļos sāls dēļ ziema priekš auto ir smags pārbaudījums - pavasarī LIELS darbs būs jāiegulda auto sakopšanai un salona tīrīšanai.
KOPVĒRTĒJUMĀ par savu auto Hyundai Sonata GLS varu pateikt tikai to labāko. Viennozīmīgi, ka korejiešu auto būve pēdējā piecgadē ir strauji progresējusi un tur ražotie auto kvalitātē nav sliktāki par japāņu un vācu ražojumiem. Jebkurā gadījumā, tie šobrīd ir izturīgāki par itāļu, franču, zviedru un spāņu ražotajiem auto.
Žēl, ka Latvijā pašlaik netiek tirgoti jaunās paaudzes Hyundai auto - jaunā sonata, elantra un genesis, genesis coupe: par kuriem pasaules auto presē šobrīd ir daudz pozitivu anotaciju.
Absoluti droši varu ieteikt Sonatu citiem autointeresentiem - būs tikai pozitivas emocijas.

2001. gada Opel Astra Caravan 1.7 DTI tika iegādāta 2004. gada februārī Adam Auto. cena, ja nemaldos bija 6500 eur. Mašīnu pirms tam lietoja kāda Vācijas telekomunikāciju kompānija. Bāzes variants, vienīgi bija 4 gaisa spilveni. Mašīna bija lieliskā stāvoklī, nobraukums oriģinālais- nedaudz pāri 140000 km.
Mašīna tika pārdota 2010. gada novembrī ar nobraukumu pāri 280000 km. Vērtība bija ievērojami kritusies. Iespējams, dēļ baltās krāsas un aprīkojuma līmeņa.

Pozitīvais.
Lielisks degvielas patēriņš, prātīgi braucot var tikt zem 5 litriem.
Neitrāls un glīts dizains. (subjektīvs viedoklis)
Milzīga ietilpība.
Laba vadāmība, Opel piekares izstrādē palīdzēja Lotus.
Ļoti izturīga piekare- pa visiem šiem kilometriem tika nomainīts tikai viens sailentbloks un stūres pirksts. Un arī pēc visiem šiem kilometriem piekare likās stingra un nekas negrabēja. Bet vērts pieminēt, ka pārsvarā tika braukts pa asfaltu. Oriģinālā 6 skaļruņu Blaupunkt audio sistēma skanēja kvalitatīvi.

Negatīvais.
Ļoti gauss un nedinamisks motors. Ikdienas braukšanā no motora ir jāspiež ārā gandrīz vai pēdējās sulas un šo situāciju pasliktina garie pārnesumi.
Salona salikšanas kvalitātei nav ne vainas, bet izvēlētie materiāli šķiet lēti.
Lielākās problēmas- motors. Līdz 2009. gada rudenim motoram vienu brīdi bija nelielas elektronikas problēmas, bet neskaitot to motors darbojās lieliski, uzticami un leca no pus apgrieziena jebkurā temperatūrā. Pēc tam sākās murgs.
Bija jāmaina galvas blīve. Pēc šī remonta sākās nebeidzamas problēmas ar elektroniku, tika mainīti dažādi devēji, vadības bloki utt. un ieguldīta liela nauda. Vēl tika nomainīts termostats, vārstu vāka blīve. Es nezinu vai tā bija nepareizo servisu izvēle, bet neviens īsti nemācēja neko līdz galam sataisīt. Beigās tika nolemts mašīnu pārdot.

Secinājums.
Astra ir laba, praktiska un izturīga mašīna, bet ne ar šo motoru (Y17TD). Varbūt vēlāko gadu modeļos šīs problēmas tika novērstas.

PS.
Esmu dzirdējis par citām astrām, kas nobrauc 300k km un vairāk bez jebkādām problēmām. Iespējams, ka šajā gadījuma ir nepaveicies. Lai nu kā, šim Polijā ražotajam "japāņu" Isuzu motoram ir vācu analogs kurš ir švakāks bet esot izturīgāks. Prātīgāk būtu izvēlēties 2.0 vai 2.2 dīzeli.

2001. gada Opel Astra Caravan 1.7 DTI tika iegādāta 2004. gada februārī Adam Auto. cena, ja nemaldos bija 6500 eur. Mašīnu pirms tam lietoja kāda Vācijas telekomunikāciju kompānija. Bāzes variants, vienīgi bija 4 gaisa spilveni. Mašīna bija lieliskā stāvoklī, nobraukums oriģinālais- nedaudz pāri 140000 km.
Mašīna tika pārdota 2010. gada novembrī ar nobraukumu pāri 280000 km. Vērtība bija ievērojami kritusies. Iespējams, dēļ baltās krāsas un aprīkojuma līmeņa.

Pozitīvais.
Lielisks degvielas patēriņš, prātīgi braucot var tikt zem 5 litriem.
Neitrāls un glīts dizains. (subjektīvs viedoklis)
Milzīga ietilpība.
Laba vadāmība, Opel piekares izstrādē palīdzēja Lotus.
Ļoti izturīga piekare- pa visiem šiem kilometriem tika nomainīts tikai viens sailentbloks un stūres pirksts. Un arī pēc visiem šiem kilometriem piekare likās stingra un nekas negrabēja. Bet vērts pieminēt, ka pārsvarā tika braukts pa asfaltu. Oriģinālā 6 skaļruņu Blaupunkt audio sistēma skanēja kvalitatīvi.

Negatīvais.
Ļoti gauss un nedinamisks motors. Ikdienas braukšanā no motora ir jāspiež ārā gandrīz vai pēdējās sulas un šo situāciju pasliktina garie pārnesumi.
Salona salikšanas kvalitātei nav ne vainas, bet izvēlētie materiāli šķiet lēti.
Lielākās problēmas- motors. Līdz 2009. gada rudenim motoram vienu brīdi bija nelielas elektronikas problēmas, bet neskaitot to motors darbojās lieliski, uzticami un leca no pus apgrieziena jebkurā temperatūrā. Pēc tam sākās murgs.
Bija jāmaina galvas blīve. Pēc šī remonta sākās nebeidzamas problēmas ar elektroniku, tika mainīti dažādi devēji, vadības bloki utt. un ieguldīta liela nauda. Vēl tika nomainīts termostats, vārstu vāka blīve. Es nezinu vai tā bija nepareizo servisu izvēle, bet neviens īsti nemācēja neko līdz galam sataisīt. Beigās tika nolemts mašīnu pārdot.

Secinājums.
Astra ir laba, praktiska un izturīga mašīna, bet ne ar šo motoru (Y17TD). Varbūt vēlāko gadu modeļos šīs problēmas tika novērstas.

PS.
Esmu dzirdējis par citām astrām, kas nobrauc 300k km un vairāk bez jebkādām problēmām. Iespējams, ka šajā gadījuma ir nepaveicies. Lai nu kā, šim Polijā ražotajam "japāņu" Isuzu motoram ir vācu analogs kurš ir švakāks bet esot izturīgāks. Prātīgāk būtu izvēlēties 2.0 vai 2.2 dīzeli.

Šī mašīna mums jau pieder 6 gadus, sešu gadu laikā esam nomainījuši izpūtēja pēdējo bunduli, gultņus, sajūgu un plaukta bukses.. Vai tad tiešām tas ir daudz? +auto ir stabils +ērts +praktisks +vieta ir vairāk, nekā izskatās no ārpuses +auto dizains ir pārdomāts +un galvenais, ka autoveikalā jāiegriežas tikai, lai nomainitu tās lietas, kas nepieciešams apkopei. - ne visas detaļas var dabūt uzreiz, augstākais esmu gaidījusi 2 nedēļas pēc sajūga diska. - auto kapsētās nav Pumas un tādēļ nevar dabūt lietotas detaļas.

Pirms tam braucu ar audi 80 b3 1990. gada, sanaca ta ka tiku pie opel omega 2.0 1994 16v benzins/gaze lietosanas. Pirmie iespaidi nu nesalidzinami erts un liels, salons plass - samta , borta dators, el. logi. Pec audi sis likas ka luksus autins. Ripoja forsi- stabils pie liela atruma nepeldeja ka neka 2t. Gazei paterins 5ls +/- 130km, bet jauda jau mazak. Nebutu bijis jaliek tik daudz nauda ieksa butu atstajis, bet pagaidam priecigs ka tiku vala, jo nezeligi ruseja(nomainiju pakalejas durvis paveicas ka krasu tadu pasu dabuju-20ls, metinaju arkas, zapaskas vietu, atradu ari virs pakalejiem amortiniem rusu, un kuriozs mainot riepas autinu ta pacela ka prieksejo stiklu vel saplesa, kuzavam izturiba jau nekada), moldinigi krita nost lime ka gribi tapat neturejas lidz pieskruveju. Salons cepuri nost, bet saplisa pecka, lai nomainitu 10ls pecka servisa teica 40ls darbs mainiju pats visa torpeda bija jaizjauc lai tiktu klat, el. zaluzijas motors noklemeja- kamer tiec klat lai saellotu...., nu visadi sikumi visu laiku atradas ap kuriem bija janemas. Motors- ta ka uz gazi jauda zudums bija jutams, ar to ari sakas problemas uz gazi izsava gaisa meritaju 25ls- kad pirku ari bija jagaida jo saka ka pat benziniekiem ta ir slimiba, biezi mainot, pec tam ari uz gazi saka neiet visu laiku skaudija- izradijas jamaina svecvadi 50ls+/- un siem motoriem slimiba- visu laiku ellu rij, lasiju ka pat rupnica kur taisija sos autinus meistari teiva ka ta slimiba. Liels minus tas ka plastmasas lampas katru gadu vedu pulet jo apsulbeja. Bet ta autins man patika uzturesana nebija dargs rocenei trosite ap 16ls, plauktam bukses kopa ari ap 30ls vienai pusei, stures pirksti viena puse 2-17ls. Ka masina man omega loti patika viss ko vareju gribet, butu tiesi manam autinam bijis labaks stavoklis butu ari paturejis, bija vel doma pirkt citu BET NEE pietiek mocities, nakoso esmu noskatijis wv passat 1997. gada. Iesaku pirkt so masinu ja zinat ka ta ir tiesam loti laba stavokli un cilvekiem kas pasi nemas gar masinam, jo j akaut kadi sikumi uzpeld lai visu laiku nav javada pa servisiem izgruzot naudu.

Auto tika iegadats 2007. gada aprili, no autoplača (ta teikt tiko no Vācijas), ar daudz maz ticamu noskrejienu -235 tukst. km, motorits 2. o ar automatisko karbu! Gandriz pilnaka pakete - adas salons, navigacija, kruizs, pilna el. pakete, sedekļu apsilde un el. regulacija! Nu ta, tagad par eksplutaciju (tagad spidometra radijums -291tukst. km) - gandriz ideala masina, samera ekonomiska 8-9l/100km, videjais pilseta+šoseja, dinamiska, erts plašs salons, ari bagaznieks neatpaliek, preciza vadamiba! Minusi- pacieta piekare, diezgan skaļa(virs 130km stunda, ka kabrioleta), braucot pa grantinieku, salona viegla pastmasas graboņa, ka jau japanim! Par šo laiku tika samainits - visas bukses, abi prieksejie lodbalsti, prieks. amartizatori (detalas ar darbu -300ls), sveces, sadalitaja vacins, spole (60ls), atjaunots ģenerators( 60ls), nu tagad vajadzetu nomainit lamda zondi un tas ari viss! Ellas, siksnas filtri netiek skaititi pie remontiem! Kopuma loti izturiga masinite (piekare tiesam tur ilgi, tacu ir problemas ar daļam, lodbalstus piemeram nevareja Riga atrast, pieskanoja no volvo (kura neatceros), tas pats ari uz citam daļam, cenas diezgan augstas, taču ja ko sataisa, tad kalpo ilgi! Ja vajag uzticamu, ar sapratigu benzina paterinu, taja pasa laika dinamisku auto(dinamika viena limeni ar 320 bmw manuala karba, e46), tad drosi var apsvert domu par šada auto iegadi! Tikai laikam ar manualo, jo automats ir diezgan domigs, pie tam tikai 4robi! Ja kadi jautajumi, rakstat!

Bija vajadzigs dzips, to arī dabūju. Dzīvoju ārpus Rīgas. Pa vasaru vēl neko, bet ziemā pie mājas piebraukt bija pagrūti. Budžets bija ierobežots un līdz ar to izvēle arī. Grozijos visādi - gan Nissan Terano, gan Jeep Cherokee, gan Frontera. Nezinu kapēc, man tas Opel iekrita acī, laikam jau ta degvielas ekonomija bija noteicošā, vid 8 - 9 l.
Un tad sākās. Pērkot protams uz servi neaizdzinu, tāpat jau visu tur neredzēs. Pirmo dienu vēl nobraukāju ok. Otrā dienā sāka līst ārā nebūšanas - gļukoja tempretūras dačiks, degvielas vispār nekustējās, un motors ar niķoties saka. Pēc nedēļas izkrita nummura abgaismojuma lampiņas - tātad mīļā labā opeļrūsa. Un vēl dažreiz, pats no sevis, pieslēdzās priekšējais tilts. Vopšem pilns komplekts.
bet neskatoies uz visu man tā " dranduļetka" patik, kaut kas viņā ir.
Uz doto momentu pārmetināju jaunu aizmugurējā bampera rami, ar tempretūru ar laikam tiku gala. Atlicis vel benzīna dačiks un motorītis, un tad jau var uz apskati braukt: ))
Nu, tā lūk ar to Opelīti.

1997. gads
2.5 benzīns
100kW

Braukāju ar tādu auto pāris mēnešus šovasar.
Lūk īss kopsavilkums par auto:

Plusi:
+ ļoti plašs salons, kas panākts ar kantainās virsbūves palīdzību.
+ augsta pasīvā drošiba priekš 97. g auto. Piem. sānu durvju biezums zem stikla ir iespaidīgs (apmēram 8cm plats „plaukts” zem stikla (ļoti ērti novietot elkoni)).
+priekšas sēdekļi (līdzās saabiem) vieni no ērtākajiem kādos esmu braucis (braucis esmu kopā apmēram ar 30 dažādiem auto). Šim volvo ir krietni augstāka komforta līmeņa sēdekļi kā 90- to gadu vidus Audi, BMW 5, MB C, u. t. t
+smuks atturīgs, klasiskā stila panelis.
+ ļoti efektīva klimata kontrole (vai kondicionieris, precīzi neatceros)
+salīdzinoši laba salona ergonomika (Volvo es pārsēdos pēc 2 mēnešiem pēc 97. gada BMW 5 lietošanas, kam ergonomika , salīdzinot ar šo Volvo, ir pilnīgā disrā).
+ ļoti milzīgs bagāžnieks (normāli ietilpst divi cilvēki iekšā (testējām : D))
+ skaņasizolācija – virs vidējā līmeņa.
+ daudz ekstru priekš bāzes līmeņa aprīkojuma (kondicionieris, kruīza kontrole, el. logi).
+ korozijas izturība. Rūsu atradu tikai uz vienas vadītāja durvju enģes, neskatoties uz to , ka auto no visām pusēm bija apbružats, apšvīkāts, apbuktēts).
+ no rūpnīcas iebūvētie skļaruņi skan ļoti pat labi. Ieliec magnetollu un nekādi citi audio uzlabojumi neprasās.
+ ļoti laba manevrētspēja un mazs apgriešanās rādiuss. Auto starp citu nemaz tik garš nav un ir pat ļoti ok rīgas centram

Mīnusi (to ir daudz vairāk).
- piekare ir konkrēti cieta (pie tam auto bija šķiet standarta volvo lietie diski un paliela augstuma riepas). (96. gada 626. mazdas piekare ir „limuzīns” salīdzinot ar šo volvo)
- aizmugurējais benķis ir diezgan augstu virs grīdas, kā rezultātā sēžot aizmugurē galva spiežas griestos.
- dinamika –konkrētāk, tās neesamība. Braukšanu ar šo auto var salīdzināt ar lokomotīves vadīšanu. Vismaz tāda sajūta radās pārsēžoties šajā Volvo pēc 96. gada mazdas 626 ar 1.8 dzinēju un 90Zs (ar to mazdu arī braukāju 2 mēnešus starp bmw 5 un šo Volvo). Tikko kā sāku braukt, samulsu un sāku skatīties vai roķene nav novilkta, un vai panelī nedeg check engine lampiņas : D
- paliels degvielas patēriņš – brauc kādā ekobraukšanas režīmā gribi –mazāk par 6,8 l /100km nevarēja dabūt (braucot mierīgi ar 90-95km/h pa tukšām Latgales šosejām). Bet savādāk patēriņš šosejas rezīmā ap 7.0-7.5l/ 100km. Rīga 9-13l/100km.
- salons grab. Grab pa bedrēm, grab pa šuvēm uz tiltiem, pat ieslēdzot mūziku skaļāk kaut kas grab no salona apšuvumiem
- salona apdares kvalitāte daudziem elementiem ļoti slikta un izteikti lēta. Salona stoiku apdares plastmasa savā lētumā un graboņā pārspēj pat manas 88. gada 626 mazdas stoiku apdari (mazdai stoiku apdare ir lēta , bet negrab, pat ne uzsitot ar roku). Ļoti lēti un neuzticami nostrādāti pagrieziena un logu tīrītāju slēdži – no lētas plastmasas, un slēdzas neprecīzi. Nav brīnums ka uz slēdža izvietotā kruīza kontrole nestrādāja, un arī pagrieziena rādītājs bija jāslēdz ārā ar roku.
- konsturktīvi nepilnīgs ģeneratora novietojums. Vasarās braucot pa lielākām peļķēm degās iekšā akumulatora lampiņa –tātad ūdens ļoti viegli tiek uz ģenertora vai tā siknām.
- nepatika avārijs signāla pogas vietojums (pašā lejā pretim ātrumkloķim), bieži vien sanāca nejauši ieslēgt.
- ik pa laikam patika iedegties kaut kādām lampiņām panelī –piem. lambda zones lampiņai, u. t. t.
- paziņa, kas nodarbojas ar auto remontiem, teica ka šis nav lētākais auto uzturēšanā, piem. Nobeidzās baltšarnīrs –jāmaina ar visu plauktu. Dzinēja kartera blīves maiņa pēc viņa teiktā, ir pasāciens uz pusdienu, u. t. t

Kopumā - auto ar ļoti ērtu vadītāja vietu, augstu pasīvo drošību un savdabīgu dizainu. Pārējās – nu tā.
Ja šāds auto būtu ar pilnu ādas salonu, universāla virsbūvi, nenojātu 2.5tdi dzinēju vai 2.0T 135kW dzineju un mīkstu piekari, un par kādiem 2000-3000 eiro - tas būtu ļoti ļoti labs auto.
Tādā versijā kāds tas bija man ... par tādu es vairāk par 500Ls nebūtu ar mieru maksāt.

Man ļoti patīk šeit palasīt citu pieredzi par saviem auto un tapēc nolēmu uzrakstīt par savu auto.
Manā īpašumā ir 92 gada VW polo. Šis man pieder jau 1.5 gadi. Nepirku sev tādu, uzdāvināja, bet nacās vel labot. Aizdzinu uz skati un tur mani izdrāza ar 10 divniekiem (gaismas, korozija, bremzes, izpūtējs) Nācās aizmetināt paris caurumus grīdā, salabot izpūtēju, jaunas sveces un vadi, filtri, eļļa. visu izņemot metināšanu daru pats, kaut arī mehāniķis gan neesmu. Vis ir vienkārš un elementārs. kopā par šo visu kādi 60ls + vel pārrakstīšana, skate nodokļi, octa. Es ka teikt, tipa uzcēlu, izglābu no nodošanas šrotā. Tika izieta skate.
Mašīna nekad vel nelika vilties, janu vienīgi paša vainas pēc. Aizsala durvis. Vajadzēja iztīrīt saeļļot un sasmērēt gumijas ar silikonu. Vairs neaisalst. Un vienreiz beidzās beņa : D smieklīgi bet patēriņu gandrīz nejūtu. brauc tikpat ka uz gaisa. Savus 5l uz 100km tomēr ēd. Ja brauc tukšā mašīnā uzmanīgi ap 85km/h tad ap 4l verētu būt. Es arī zemāk par 1/3 gāzi nekad nespiežu. 50 zirgu bet jēgas nav, bet savādāk patēriņš uzlec debesīs.
No ekstrām šajā autiņā nav nekā izņemot sēdekļi un lūka. stūres pastiprinātājs- nav, abs- nav, mūzikas- nav (vainīgs : D). visi logi un spoguļi regulējas mehāniski. Respektīvi, nav nekā, kas traucētu braukt
Par trokšņiem. Braucot dzinēju praktiski nedzird, vienīgi riepu skaņa, bet salonā grab viskautkas. grab lūka, visādi štekerīši panelī, pats panelis džīgā kautkur, grab beņķi (tas daudzos autiņos... nav labojams, jo tāda ir tā sliežu konstrukcija) nekādas īpašās skaņas izolācijas nav. bet ja piestrādā tad mašīna būtu nosacīti ļoti klusa.
Pa šo laiku nekādus ieguldījumus neprasa, tik lej beņu un brauc.
+ maza, ērta, 5 sēdvietas. mans augums 180
+ ekonomiska
+ viegla 700 kg
+ nosacīti klusa
+ lēta
+ elementāra labošanā, pieejama instrukcija angl val
+ simpātiska sarkana, patīk meitenēm.
+ ar lietajiem 15' 6j diskiem visiem žokļi atkarās. neliekas ka 1.0 motors. lielākus labāk nelikt, jo jāpārtaisa arkas un smagi mainās slodzes radītāji. oriģinālie ripuļi 13 colas 145/80
- priekšpiedziņa
- nav īpaši dinamiska
- man liekas nestabila pie 90. pie 110 stabilitāte labāka
- nav tahometra