Lasītāju pieredze par saviem auto

Īss apraksts:
Motors: 1.9TDI (1.9 litri ar turbīnu, tā saucamais pumpe dise motors, tuvāk- uz katru cilindru ir pa sūknim, jauda 115 Zs)
Vidējais patēriņš: 6l/100 km
Kārba: 6 pārnesumi
Virsbūve: hečbeks, 5 durvis.
Extras: ABS, 2xAirbagi, ASR, servo, elektopakete, klimatkontrole, Highline salons, 4 durvis u. c. nieki...

Auto iegādājos 2001. gadā auto salonā kā demo modeli ar ptīkamu 15% atlaidi, kas noteica izvēli par labu VW. Izvēloties auto galvenais kritērijs bija dīzeļdzinējs, jo gadā bija paredzēts nobraukt ap 40000 km. Pēc izmēģinājuma brauciena nevarēju palikt vienaldzīgs pret šo auto - tas vairs nav trīcošais (tukšgaitā) Gof I vai Golf II dīzelis, bet sportiski dinamisks jaunās paaudzes dīzeļdzinējs ar pieticīgu apetīti (ja baigi nespīdzina, tad 6l/100 km var iekļauties). Auto ir stabils arī pie 200 km/h (dīzelis!), uz šosejas nav pie 120km/h jākomplekso, bet pat ar 6 pārnesumu elementāri, skaitītās sekundēs uzrauj līdz 160,170...
Nu jau aiz muguras ir pirmie 70000km, varu padalīties iespaidos:

Auto plusi: ekonomisks, dinamisks, ērti vadāms, stabils, jo liela masa un dažādas fīčas - pretizbuksēšanas sistēma un sānslīdes kontrole, labs ceļa izgaismojums naktī, patīk zilais paneļa apgaismojums.

Auto mīnusi: VW ir ļoti dārga automašīna!!!! Ne tikai cenas ziņā, bet arī remontos. Braucu 2 gadus, bet pēc garantijas jau pirmajā gadā mainīju aizmugurējos amortizatorus, priekšējā stabilizatora bukses, priekšējos bremžu diskus un remontēju logtīrītāja mehānismu. Regulāri izdeg tuvās gaismas spuldzes (jau kādas 5 gab., kuras esmu pircis visur - gan autorizētajā servisā, gan Statoilā, gan vienkārši auto veikalā).
Šim nelielās klases mobīlim nesamērīgi liela pilnā masa - 1830kg, kas dod pa kabatu ceļa nodokļa pozīcijā.
Lai normāli brauktu ziemā un pa grants ceļiem - jāliek kartera bruņa. To gan sapratu pēc pirmā kartera caursišanas uz šosejas(!)....
Paredzēts braukšanai pa labu asfaltu, jo piekare diezgan cieta un liekas ne pārāk atbilstoša masai.
Bieži sanāk aprunāties ar CP darbiniekiem, jo noturēt kāju 5 Ls robežās ir pagrūti.
Kaut arī 4- durvju versija, vieta, normāli izvietojoties, ir tikai diviem braucējiem, neliels bagāžas nodalījums.
Lielas KASKO apdrošināšanas izmaksas, jo riska kategorijas automašīna, plus sirdsmieram uzstādīju divas signalizācijas pie laba meistara un Autonama marķējumu.
Auto nākas remontēt tikai autorizētajā servisā, jo neoriģinālās rezerves daļas nav pieejamas, kas kopsummā sanāk dārgi.
Kā pēdējais šoka terapijas elements servisā bija paziņojums, ka pie 70000km šim modelim ir jāmaina zobsiksna, izmaksas - nieka 150Ls... utt.

Visā visumā ar auto esmu apmierināts, pagaidām labākais no tiem (vairāk kā 20) ar kuriem esmu braucis... : )
Bet pirms iegādājaties jaunu VW - izvērtējiet visus konkurentu piedāvājumus (manuprāt japāņi rullē) : )

Lai veicas!

Pirmkārt par izvēli

Pirmā izvēle bija jauns (varēju finansiāli pacelt) vai mazlietots. Paliku pie mazlietota, jo, pie praktiski līdzīgas lietošanas vērtības, maksājumi ir divreiz mazāki (līzings, apdrošināšana). Kā arī autinju varu remontēt tur, kur vēlos nevis oficiālajā servisā, kur dažos regulāro apkpoju izmaksas ir ļoti nesamērīgas.

Otrkārt man bija vajadzīgs autinjs, kur pakaļēja sēdeklī var ielikt bērnu sēdeklīti un divus pilnvērtīgus pieaugušos (jeb trīs pilnvērtīgus pieaugušos), neiziet no kompaktklases ģeometriskajiem izmēriem un iegūt lielu bagāžnieku.

Alternatīvas bija Renault Megance Scenic, Opel Zafira, Peugeot Picasso un Fiat Multipla. No koncepcijas viedokļa Multipla manuprāt ir fantastisks autinjš, bet jāpērk jauns (lietotu negribējās un tādu arī nebija). Picasso lietotu tirgū nebija (un man tas dizains īsti nepatīk). Zafira mazlietotie bija krietni bija salīdzinoši jaunāks modelis un maksāja krietni dārgāk.

Tā es kļuvu par divi gadi veca labi nopakota Megane Scenic īpašnieku. Pēc gandrīz 2 gadu ekspluatācijas dalos ar iespaidiem.

Ekstras: AC, elektriskie logi (priekšā), elektriski un apsildāmi spoguļi, apsildāmi beņķi (priekšā) un !!! elektriski apsildāms vējstikls. Pēdējā ir fantastiski noderīga ekstra – atsaldē vai nožāvē stiklu ātri un jebkuros apstākļos – iesaku un nākamo autinju meklēšanu tikai ar tādu. Vienīgas mīnuss – ja saule ir zemu, tad tas stieplīšu tīkls atspīd un traucē skatu.

Salons:
Plašs un ērts. Daudz vietas kājām aizmugurē. Blakus pasažiere var izstiept uz priekšējā paneļa un demonstrēt savu kāju daiļumu : ))) Trūkums šim konkrētajam eksemplāram bija minimālās beņķu regulēšanas iespējas. Iespējams izņemt un variēt ar aizmugurējiem beņķiem. Sīcim patīk fīča, kad vidējais beņķis tiek pastums uz priekšu gandrīz starp priekšējiem.

Motors: 1,6 l 16V
Nav nekāds dižais vilcējs, bet, ja kārtīgi izgriež (>3000 rpm), dinamikas pietiek (protams pilsētā, nevis paātrinājumā 100- >160 kmh). Jaudas trūkums jūtams, kad ieslēdz AC vai salonā sēžot 5 rumpjiem.

Salīdzinājumam 1,7 8v (no R21) likās stipri elastīgāks un ar lielāku griezes momentu mazos apgriezienos.

Ātrumkārba:
Varētu būt labāka - kusībā, pārslēdzoties uz leju, ir grūti iekabināt 1 un 2 robā. Izlīdzos ar starpgāzi.

Gaitas īpašības:
Balstiekārta salīdzinoši cieta - lieki nešūpojas un var braukt dinamiski. (vakar lieku reizi to pārbaudīju - braucot uz Rīgu no Jelgavas caur Ozolniekiem, tumsā un nezinot ceļu, pagriezienu uz jauno Jelgavas šoseju pamanīju pēdējā brīdi. Rezultātā pasažiere aizmugurējā sēdeklī bija nomesta uz grīdas (burtiski), bet man pie stūres nelikas ka autinjs taisītos apvelties. Tomēr brīžiem gribas kaut ko mīkstāku.

Izsist cauri praktiski nav iespeejams - aizmugurē stāv torsioni (starp citu aiznem maz vietas no bagāžnieka).

Mīnuss ir īsā riteņu bāze (nepagarināta Megane), kādēļ uz “pumpaina” zemesceļa brīžiem iznāk lēkāt kā kazlēnam.
Uz Latvijas ceļiem ar 120 kmh var justies pietiekami komfortabli.

Degvielas patēriņš – pēc papīriem nepilni 8l ārpilsētas ciklā un ~ 9l pilsētā. Šie cipari ir sasniedzami, bet praktiski neizpildās. Autinjā ar komforta elementiem un Latvijas apstākļos reālie cipari ir lielāki: vasarā pie vainas AC, ziemā – sniegs, ziemas riepas, visas iespējamās apsildes. Reālā ekspluatācija notiek pamatā pa pilsētu un vidēji rēķinos ar 9-10 L neatkarīgi no sezonas.

Resurss:
Pirkšanas brīdī noskrējiens bija 45tkst. Šobrīd pēc 1,8 gadu ekspluatācijas – 75tkst.
Ja neskaita eļļas maiņas servisā ir būts 1- reiz (regulārā apkope 60 tkst. ), kas izmaksāja
140 LVL – motora eļļa, transmisijas eļļa, bremžu škidruma nomaiņa, bremžu kluči, izpūtējs, stabilizatora gumijas. Nākamais plānotais ir pie 80 tkst nomainīt sadales siksnu (neticiet servisa grāmatiņā rakstītajiem siksnu resursiem – tik ilgi neiet. ). Ja mainīt pēc pilnas programmas (arī piespiedēja rullīšus un gultņus) ~70 LVL, ja tikai siksnu, tad ~25 LVL.
Nomainīju arī akumulatoru uz Bosch Silver Plus – 36 LVL

No tā visa defekts ir tikai izpuvušais izpūtējs un beigtās stabilizatora gumijas, citu problēmu nav bijis (vēl divas izdegušas lampiņas).
Pārrunāju ar taksistu, kuram tāds pats Scenic ar noskrējienu 350 tkst. Taksists apgalvoja, ka sevišķu problēmu neesot, tikai katru gadu jāmaina stabilizatora gumijas. Šim vēl stāvot oriģinālie amortizatori.

Cits

+ pamatīga kartera aizsardzības panna
+ salīdzinoši augsts klīrenss
+ ja izņem pakaļējos beņķus, var pārvadāt arī lielgabarīta mantas
+ neinteresants zagļiem (tas nozīmē zemākas apdrošināšanas likmes)

- augstaas seedvietas deel neredz dalu no spidometra
- redzamibu uz labo pusi ierobezo paplatie jumta balsti un atpakalskata spogulis, kas iznak tiesi acu augstuma.
- nav seviski eerti priekshejie benkji
- varētu būt labāka šofera darbavieta
- mīksta laka – ļoti viegli saskrāpēt vai citādi sabojāt.

Par ergonomikas trūkumiem un citiem sīkumiem, kurus nebūtu bijis grūti novērst, no ideāla noņemu 2 punktus.

Auto SUZUKI SIDEKICK (Vitara)

Amerikāņu versija Vitārai. Maziņa, jauka, diezgan universāla. Bezceļos īsts zvērs. Motors 1,6 (8V), maziņš, bet pateicoties ideāli izvēlētajām pārnesuma attiecībām, pietiekošs visos apstākļos. Kā jau amerikāņiem klājas, piebāzts pilns ar dažādiem elektriskiem ''navarotiem'', kas godīgi kalpo vēl šo balt dien. Salons diezgan maziņš, taču, ja saliek aizmugurējos beņķus, var pārvest diezgan lielu kravu (salīdzinoši). Ļoti laba manevrētspēja. Apetīte kā jau džipam- ne mazāk par 10l/100km. Taču šis ir īsts džips: rāmis, pazeminošie ātrumi, pieslēdzams priekšējais tilts (braucot līdz pat 100km/h).

POZITĪVS:
Droši var doties dubļos, pārvarēt dažādus šķēršļus; viegls(950kg), izturīgs un pārbaudīts gadiem motors; benzīna ekanomijas nolūkos var ne tikai atslēgt priekšējo tiltu, bet arī mehāniski (pagriežot no ārpuses) atvienot pusasos; vilk dažādus smagumus (pateicoties pārnesumu attiecībām nav jūtama pārslodze uz motoru); ideāla pārredzamība gan spoguļos, gan apkārt; kruiz- kontrole, kondicionieris, elektr. logi, spoguļi.

NEGATĪVĀS:
Bleķīši plāniņi (tāpēc viegls)- rūsē nežēlīgi, pārāk daudz elektronikas; amerikāņu detaļas dārgas (var jau šo to piemeklēt), jūtīgs pret sēnu vēju (varbūt 2 collu lifts vainīgs); bremzes. Ja seko visam līdz, maina eļlas utt., tad viss pārējais būs dzīvotājs.

IETEIKUMI:
Nebraukājat pa asfaltu ar patstāvīgi pieslēgtu 4x4 stāvokli. Pagriezienos rodas diezgan palieli vērpes spēki, kuri mēģina vērpt pusasis, zobratus, deldē riepas utt. Pieslēdzet priekšējo tiltu, tikai tur , kur tas nepieciešams. Sekojiet līdzi stūres mehānisma pirkstiem- dilst (stūres stienis ar 2. pirkstiem ~200LS). Un beidzamais- ja JUMS ir šāda mašīna, tad droši varat doties uz ''Mazozoli 4x4'' rīkotajiem tūrisma pasākumiem.

Mans Ford Scorpio 2,9i (automāts) manā rīcībā ir jau gadu un tāpēc man jau ir, ko teikt. It kā nekādu īpašu problēmu nav bijis. Ritošā daļa reizēm ir prasījusi remontu, bet pēc krietniem vienreizējiem ieguldījumiem (KEMI) vairs problēmu nav bijis. Pēc avārijas kāds vadu kabelis bija uzkritis uz izpūtēja un tāpēc sadega vadi, kas servisos radīja vairāku mēnešu neizpratni, kāpēc normāli nestrādā elektronika... (izdeg drošinātāji, nosēžas akumulators, utt. ) Dzinēja lielās griezes momenta dēļ laiku pa laikam ir vērts apskatīties uz kardāna gumiju - tā mēdz ieplīst.

Galvenie plusi:
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -
- ļoti liels, ietilpīgs auto (limuzīnu klase)
- samērā dinamisks, pateicoties savam relatīvi nelielajam svaram
- kaut dzinēja jauda ir tikai 150Zs, tam ir ekselenta grieze - 228Nm, jo motors ir V6
- 4 pakāpju automātiskā ātrumkārba (ZF) uzvedas samērā dinamiski, daudz neatpaliekot no rokas varianta - reti lūzt un lēti remontējama
- dzinējs pielec uzreiz pat pie liela sala (-30C)
- jau pēc default tam ir lielākā daļa nepieciešamo "ekstru"

Galvenie mīnusi:
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -
- izgāzušies aizmugurējie riteņi (dēļ tilta svara samazināšanas), tāpat kā dažiem BMW modeļiem
- priekš 2,9 it kā parāk maza jauda - pateicoties tā laika sabiedrības vēlmēm ražot īpaši ekoloģiskus auto (par laimi necieta griezes moments)
- stipri rūsē aizmugurējās riteņu arkas
- mīksts slieksnis: pat pie nelielas avārijas tas ieliecas
- daudz vadības elektronikas - liela iespēja kaut kam nojukt
- samērā liels benzīna patēriņš - 15l pilsētā, bet ārpus - 8-9litri uz 100km
- mazas tūninga iespējas

RESUME: Kopumā ar šo auto esmu apmierināts, bet zinu droši, ka Scorpio otro reizi nepirkšu : ) Ar automātisko kārbu tā ir ideāla mašīna sievietēm, kam patīk lieli auto.

Pirmā mana mašīnīte, kuru uzbūvēju pats. Tas bija 6 gadus atpakalj nopirku pa 600 $ ar kuzovu piedevās. Auto bja nobraucis ap 600 t. km.. un protams izrūsējis. Ieguldīju toreiz kopā 2000$. Biju ļoti apmierināts.
1. nevainojama Itāļu kvalitāte! jo slīpēti bija tikai cilindri!!!!
un nomainīta tikai motora ķēde!!!.. pārējais no ražošanas
briīža.
2. nobraucis 2 gadus pārdevu, jo patrāpījās cits vaz markas
auto, bet tas ir jau cits stāsts.

kad bija pagājuši apmēram divi gadi kopš pārdošanas, "mans" vaz vilka volvo 440... :))) es biju lepns: ))

1.6i mono, stūres past, samta salons, centraalaa atsl., sedans, ir bijusi sista, bet tas neliek sevi manīt.


pirkta pagājušā gada augustā, rumbulā, padārgi - 1100Ls (priekš šī gada), bet labā stāvoklī.

Uz šo brīdi ieguldīts:
- siksnas (13Ls)
- degvielas, ellas filtrs (~5LS)
- sajūga trose (8Ls)
- signalizaacija (80Ls)
- ūdensūknis (~15Ls)
- puteklju gumijas (12LS)
- sadaliitaaja vilciņs (~3Ls)
- sveces, svečvadi (~15Ls)
- izpuutēja aizmugurējais bundulis (12Ls)
- logu toneshana (20Ls)
- sānu spoguļi - lietoti(25Ls) (idioti nolauza)
- antena elektriskā (18Ls)
- izņēmu katalizatoru (8Ls)
- CD magnetola - lietota (145Ls)
+ nopirku jaunas ziemenes ~150Ls.

tuvaakaja laikaa jaapeerk vasaras riepas- vareetu buut ap 200Ls (15'', 205/50), jaumaina sailenbukses, arii audio (pastipr, sabs)
Detaljas censos pirkt lietuvaa, sanaak leetaak. remontu censos veikt pats. Leju Statoil 95E.

Plusi:
ekonomiska (6-9l uz100)
vienkaarsi remonteejama
leetas ekspluatācijas izmaksas (lētas rezerves daļas, viegli atrodamas veikalos)
saliidzinosi ļoti ietilpiigs bagāžnieks
stabila uz ceļa
ērta braucot garus gabalus
prieks gada ciešams aareejais izskats

Mīnusi:
nu ļoti nīkulīgs dzinējs, īpaši, ja pilna mašīna.
rūsē mēreni, bet domāju, ka trakākais vēl priekšā, jo mašīna ir nesen pārkrāsota
liekas nedaudz par cietu
praktiski nav ekstru
grūti pārredzama aizmure, (jūtams, kad jāparkojas)
pārējais it kā o. k.

Ar mašīnu esmu apmierināts, ekspluatācijas izmaksas mazas. Iepriekšējā mašīna bija mazda323, ko atceros kā murgu- detaļas dārgas, dabūt nevar, plīsa un rūseeja arī drausmīgi.
Domāju, ka vēl vismaz pāris gadu braukšu ar šo opeli.

Secinājums: auto vairāk paredzēts tiem, kam svarīgāk ir vienkārši nokļūt no punkta A uz punktu B, pie tam izdarīt to pēc iespējas lētāk, tai pašā laikā nebaidoties palikt uz ceļa. Mašīna atbilst savai cenai.

Nissan Primera universāls ar 2l dīzeļmotoru man pieder jau trīs gadus. Normāls darba vāģis, liels bagāžnieks, jumta sliedes. Pa šo laiku esmu nobraucis 75000 km. Vidējais d- d patēriņš ir 6,8 litri. Gadā autiņam tērēju ap 900 lati kopā. Uz spidometra tagad ir 225t. Pērn nomainīju galvas blīvi,3siksnas, blīvslēgus-100Ls ar darbu. Tagad vajadzētu uztaisīt profilaksi ģenerātoram un nopirkt izpūtējam gofru. Vairāk nekas nav lūzis. Par 3 gadiem 1reizi nomainīju pakaļējos bremžu klučus un 3reizes priekšejos. Kondicionierim šņāc gultnis. Varbūt, kāds zin, kur var normāli un nedārgi remontēt kondišku.

Auto taa neko labs, bet tas jaakopj tad tas arii pienaaciigi kalpos, vismaz man tdas dazhas shaizes gadiijas un bija papadaalins motora bloku: ( Moshka kaads gudrs sho auto specialists vareetu sho to ietekt par mitsubishi motoru mainu un kaadi motori vareetu ietilpinaties shaada modelja un gada autinjaa?Gaidiishu zinjas

Ar cienju, ielaas esoshais VULCANO.

Nu ko varu teikt. Uzticams, bet antīks vāģis. Tika nopirkts 1996. gada, bet Latvijā bija jau no 1993. gada.
Daudz tika dzīts pa lauku ceļiem(priekš tiem ideāla mašīna).

Kā plusus varu minēt: ideāla gaita pa grants ceļu, šoseju, ļoti mīksts(aizmugurē bija gāzes amartiņi), negrab, ietilpīgs salons, mīksti sēdekļi, diezgan ņiprs motors(2.0i).

Mīnusi: nenoturīgs pret rūsu(priekšējie lanžeroni, arkas. durvju apakšas). Kā vienu no mīnusiem braucot pa grants ceļu var minēt lielos lukturus(priekšā), jo tie tika izsisti 2 gab. Bet tur priekšā tika uzkonstruēta restīte un šī problēma atkrita. Vienīgais paradoks ka 2001. gadā dēļ šīm restītēm neizlaida cauri skatei: )Teica ka tādas var būt tikai apvidus mašīnām: )

Varu teikt, ka tā ir riktīga lauku mašīna, jo ritošā daļa tur ideāli pa lauku ceļiem. No 1996 - 2002. gadam dzenoties pa lauku ceļiem tika nomainīta viena bukse un viena motora paduška kā arī stūres pirksts.

Protams tika veiktas regulāras eļļas un filtru maiņas.

Vis beidzas ar to, ka nesen noklājās motors(iet vēl gāja, bet viens stobrs vienkārši skrēja līdz, nebija kompresijas). Par motora remontu servī presīja aptuveni 150Ls, t
āpēc vecais Opelitis tika noņemts no aprites: (

Īstenībā bija žēl, jo lidz tam auto kalpoja ideāli.

Ražots 1965 gadā, pagarinot standarta sedana versiju. Pagaidām šis auto ir vēl ļoti bēdīgā stāvoklī, bet gribu pastāstīt ši eksemplāra interesanto vēsturi.

60- to gadu beigās šis auto nonāca ZIL autorūpnīcas izmēģinājumu poligonā kā prototips padomju valdības limuzīniem ZIL 114, kurus sāka ražot 1978. gadā.1984. gadā tas tika nodots Rīgas motormuzejam un līdz 1987. gadam piedalījās visādos pasākumos un vadāja kāzas.1987. gada ziemā tas nokļuva avārijā- piedzēries vadītājs ar ZIL 130 nonesa limuzīnam visu kreiso sānu visā 7m garumā. Kopš tā laika auto mētājās muzeja angārā, kamēr 1995. gadā nonāca manā īpašumā. Par cik restaurācijai vajag diezgan daudz naudas, auto mierīgi atpūšas uz klučiem(izmaksas apm. 15t usd). Taču kataloga vērtība restaurētam auti ir apm.40-55t usd, jo izgatavoti 65. gadā tikai 78. eks. no kuriem 8 liktenis nav zināms(ir dati i- netā). Labprāt gaidīšu ziņas no kāda ieinteresēta pircēja vai sponsora. Varu nosūtīt bildukus uz e- pastu ja ir interese.
Daži dati:
1. Motors 7.0 l
2. Kārba 3d automāts
3. Elektriski paceļami logi
4. Elektriski regulējami sēdekļi
5.2 neatkarīgi kondicionieri
6. Vietu skaits-8(3+2+3)
7. Salons- vadītājam ādas, aizmugurē samta
8. Jumts ādas.
9. Garums 6.95m