Lasītāju pieredze par saviem auto

Sākšu ar to, ka esmu daiļā dzimuma pārstāve un šis ir mans pirmais auto : ))
Audi 80, '88, 5 pakāpju manuālā, 2.0 l motors. Sporta variants.
Pirms pirkšanas ļoti ilgi skatījos un pētīju lietotus auto, gan plačos, gan sludinājumos netā. Zināju tikai to, ka vēlos ekonomisku, vizuāli pievilcīgu un lētu apkopi. Nevarēju izšķirties starp audi un renoltiem, bet liekas, ka esmu izšķīrusies par labāko variantu. Pirku par 800 Ls, sākumā likās, ka ir par daudz šī gada modelim, bet īpašnieks apgalvoja, ka auto pilnībā atbilst cenai. Ar tikko oficiāli izietu TA. Braucu 6 mēnešus un pagaidām neesmu pilnīgi neko mainījusi, vienīgi eļļu pielējusi. Sūdzības nekādas.
Man patīk, ka audi ir cinkotā virsbūve, nav nekādu rūsas pazīmju, kā arī lietie diski, ka labi saskan ar melno krāsu : )
Mīnuss varētu būt, ka nav nekādu ekstru, kā piem. lūka, signalizācija un centrālā atslēga, bet nu jau esmu piešāvusies un tas vairs netraucē.
Varbūt kāds var pastāstīt par šo modeļu raksturīgākajām tehniskajām problēmām, kas varētu drīzumā parādīties?
Lai nu kā, esmu apmierinata ar pirkumu : ))

Hečbeks Benzīns 1.3l 75zirgi, 5pakāpju- manuālis , pagaidām nobraukums 15000km, vainu ne kādu.

+Smuks dizains
+Stabils līkumos,
+Patiešām viegla stūre, šķiet, ka divgadīgs bērns varētu pat stūrēt
+salīdzinot mazās klases mašīnas, priekšējiem cilvēkiem pietiekiemi daudz vietas, vairāk pat ne kā dažā labā vidējās klases mašinā.
+patīkams ātrumpārslēgs, viegli iet un labi iegulst rokā.
+Pilsētā, ja pierod pie robu pārslēgsānas un motora apgriezieniem, mašīna ir ļoti manevrīga. žiperīga.
+labi, plaši atpakaļskata spoguļi



- skaļš salons
- nepatīkama braukšana pa grunteni
- sēdeklis nav diez ko ērts uz tāliem pārbraucieniem
- nēerti sānu spoguļu regulēšana, jo sevisķi neveiksmīgi izvietots regulētājs blakussēdētaja pusē.
-75zirgiem švaki kaut kā pāriet no pirmā roba uz otro, trūkst jaudas. Jāsaka tā, ļoti jāpiedot gāze, lai normāli bez "piepūles" pārietu uz otro robu. Un otrajā robā, ripojot, bez maz vai jāpāriet atpakaļ uz pirmo, lai mašīnas motors "nepiepūlās".
- nēerti izvietots gaismas slēdzis, sākuma nepieradusām cilvēkam var slēdzot pagriezienu, netīšām izslēgt gaismas : D

Vēl viens ieteikums, lai arī ražotājs piedāvā nokomplektēt 207 ar 17 collu vieglmetāla diskiem- neiesaku. Mašīna paliek nestabila, itkā peld pa ceļa virsmu.

Secinājums, tipiska pilsētas mašīna, maziem pārbraucieniem

Tika iegādāts labi lietots auto Toyota Carina II ar 1.6 motoru (benzīns) pa 450Ls. Tā kā auto ir draudzenes un vēl diezgan pavecs, tad īpašu vērību noskrējienam neesmu pieveersis. Žēl gan, ka pavizināties ar auto sanāca nepilnus 7 mēnešus, jo uzradās mistiska kaite, kuru izskaidrot neviens nespēj. Respektīvi aizsākās tas tā, ka aukstā un mitrā laikā sāka sliktāk lekt. Kad vaina progresēja, tad aizšķilt vispār nebija iespējams (pārsvarā). Pirmā doma, ko teica apkārtējie, ka droši vien vainīgi svečvadi, jo vēl oriģinālie stāvēja. Tie tad tika nomainīti + jaunas bosch sveces (52Ls). Protams, rezultāts nekāds. Nākošā versija, nu aizdedzes ķēdē, kaut kas ne tā. Vienā kaktu servisā Rumbulā tika piejūgta pie kompja, kur paziņoja, ka ar aizdedzi viss OK un strādā kā zvērs. Aizmirsu piebilst, ka dažreiz ar viņu var nobraukāt visu dienu, bet dažreiz nekā. Nu tāds variants diez vai kādu apmierinās. Tātad Rumbulā vecis saka, ka izskatās pēc signalizācijas, kas pārrauj kādu ķēdi. Aizvedu pie signalizācijas speciālista, kurš paziņo, ka signalizāciju vaino tikai tie, kas nerubī savas aizdedzes lietas, pārbaudīja signalizāciju, izņēma šoka sensoru, kurš bija pabojājies un palaida mani mājās (0Ls samaksāju!) Tā nu vairs nav atlikušas versijas par vainas cēloņiem. Viena gan vēl palikusi, kur tur viens saka, ka vainīgs varētu būt "koladatčiks". Nezinu, kas tas tāds ir, bet pēc vārda izklausās, ka nāksies izmest pāri 100 latiem.. : ) Tā nu mašīnīte stāv mājas pagalmā un lēnām pūst. Varbūt kādam ir kāds variants. Ir doma nodot to uz lūžņiem, jo ko citu darīt?! Negribās gan tās Carina's apvainot, bet nu šī gan bija tizla un neveiksmīga mašīna, kuru nevar saremontēt, kaut gan vaina izskatās ļoti niecīga.

Šo aprakstu varētu saukt arī par rekviēmu vai nekrolōgu. Pēc 2 gadu un 3 mēnešu kalpošanas autiņš tika iznīcināts brīdī, kad to vismazāk varēja gaidīt- noparkotā veidā. Ņemot vērā, ka šo to jau esmu teicis komentos pie iepriekšējā Thali’jas apraksta, nedaudz atkārtošos, par dažām lietām laika gaitā pieredze viedoklī ir ieviesusi korekcijas.
Stāsts sākas 2005. gada maijā, kad kantorī tika paziņots- tev būs braukt ar Renault Thalia. Reno? Nu labi! Thalia? Kas tā tāda?
Pēc neilgas parakņāšanās tīklā, sajūsma par potenciālo braucamrīku biš’ noplaka: Thalia- galēji lētais gals, kas tiek likts Turcijā, paredzēts Austrumeiropas tirgum (R- eiropā to netirgo), ES valstīs pazīstams, kā Tālija, bet NVS ar Symbol’a nosaukumu.
Pirmā tikšanās radīja dalītas emōcijas. Vislabāk to raksturo autiņa ārējais dizains: no priekšpuses diezgan līdzīgs Renault Clio (uz kura bāzes arī ir radīts), varētu teikt- diezgan glīts. Toties paskats no sāniem ir diezgan jancīgs!
Sēžamies iekšā! Nu jā, salōns izskatās lēti, viena plastmasa. Arī salōna gabarīti liek vēlēties ko plašāku. Bet, VAU! Par šito ciparu šitāda pakete! Kondicionieris, elektriski logi (priekšā), elektriski spoguļi ar visu apsildi!
Sākam braukt! Pirmais, kas rada zināmu diskomfortu ir sliktā apkārtnes pārredzamība- uz priekšu traucē masīvie veidojumi starp priekšējo stiklu un durvīm, uz aizmuguri, uz aizmuguri vispār paveras šķirba, kuras plašumu atzinīgi novērtētu tikai dzotā sēdošs ložmetējnieks. Otra lieta- autiņš ir pašaurs, augsts un ar mīkstām atsperēm. Kopsummā tas rada interesantas sajūtas ejot pagriezienos. Pat ar nelielu ātrumu veicot 90 grādu līkumu, sākumā ir sajūta, ka autiņš metīs kūleni. Bet uzsveru- šī sajūta ir tikai sākumā! Cilvēks pie visa pierod, un vēlāk ir interesanti pavērot blakussēdētāja sejas izteiksmi un izmisīgo iekrampēšanos rokturī, ejot kārtējā pagriezienā. Trešais- sēdēšana ir kā laktā. Nu apmēram, kā iekš Renault Megane Scenic. Bet arī tas drīzāk ir pluss, pie kura ir jāpierod.
Bojāejas brīdī, nobraukti bija 53K, izietas 2 tehniskās, 2 apkopes, ņemta dalība 3,5 aksidentos.
Tehniskās apskates: pirmā izieta pa nullēm, otrajā konstatēta neliela atšķirība pakaļējās bremzēs (1- nieks) un nācās pieregulēt lampu (2- nieks, kurš tika likvidēts uz vietas). Tomēr jāatzīmē, ka no 4 kantora Thali’jām, divām pirmajā apskatē tika konstatētas problēmas ar aizmugurējām bremzēm, kas tika novērtētas ar 2- nieku.
Apkopes: Pēc idejas vajadzēja būt trijām, - pirmā apkope ieteicama uz 10K, bet uz to neaizbraucu. Apkopes, salīdzinot ar citiem braucamajiem cenu kategōrijā „līdz 20K eiru” ne tuvu nav tā lētākā. Bet toties tikai ik pa 20K, kas gala rezultātā vairāk vai mazāk izlīdzinās.
Aksidenti: 3,5 tāpēc, ka pirmo šaizi īsti nevar ņemt par pilnu- Alfas stāvvietā Audis griežoties ārā no vietas, novilka pa priekšējo spārnu rata rajonā. Rezultātā Audim izspiests pagrieziena rādītājs, bet Reņa priekšējam spārnam švīkas manāmas tikai ar palielināmo stiklu. Kā tā? Vēl viena pozitīva lieta- priekšējie spārni Thalia’i ir no plastmasas! Otrais ČēPē sanāca krustojumā, kur nācās piebremzēt un pakaļā ielika MiGal’s. Bravo, Thalia! Tikai neliels krāsas zudums (ap 1,5 cm kvadrātā) uz pakaļējā pampera, toties Galants var meklēt jaunu kapotu, resti un lampas! Trešā šaize sanāca nopietnāka- ar ~60Kmh gandrīz taisnā lenķī uz borta. Pamatīgi cietis priekšējais tilts un pāris disku (viena puse trāpīja uz invalīdu uzbrauktuves). Neskatoties uz pamatīgajiem bojājumiem, pēc viena rata nomaiņas (pārsista riepa), pārvietoties varēja! Servī remonta tāmi uzzīmēja virs 1,3K latos, bet pēc konsultācijām ar apdrošinātājiem (paldies „Baltai”, par operatīvo darbu), tāmes vērtība nokritās līdz Ls 1260. Un te nu viens akmens „EuroAuto” dārziņā!
Situācija visai kuriōza: Aptuveni 1,8K Km pēc augšminētā tilta remonta, braucot pa lauku ceļu, es saprotu, ka kkas velkas pa zemi! Zem priekšējiem amortiem, Thalijai nāk tādi vairodziņi, kuru nosaukumu un patieso funkcionālo nozīmi nezin pat servisa veči. Tad lūk, šitie joki turas uz 4 skrūvēm, no kurām 3 bija laukā, bet 4. bija lielākoties ārā. Novērtējis, ka tiešus draudus šīs detaļas neesamība nerada, iemetu bagāžniekā un braucu uz servi. Izrādījās, ka arī otrā pusē tas vairogs bija gatavs atstāt uzticēto vietu. Nu večiem vienkārši bija aizmirsies riktīgi pieskrūvēt!
Nu un pēdējā negadījuma rezultātā, tika saārdīta visa pēcpuse, autiņš kļuvis par ~30 cm īsāks un remonts tika atzīts par „saimnieciski nepamatotu”. Bet! Neskatoties uz pamatīgo uzšāvienu, salōns nav deformējies ne par centimetru!
Uzticamība un kvalitāte: Nav neviena iemesla sūdzēties par uzticamību! Par kvalitāti, jāpiemin uz 24K gaudot sākušo gultni. Servisā mēģināja ieskaidrot, ka grope gultnī radusies iebraucot bedrē. Man ir pamatotas aizdomas, ka problēma tomēr bija gultņa kvalitātē, jo, bez gropes, kas radīja gaudošanu, bija redzamas vēl citas, mazākas rieviņas, kurām cauri spīdēja misiņš.
Braukšana: Pirmkārt klīrenss! Neskatoties, ka autiņš izskatās augsts, klīrenss nav nekāds lielais! Plus mīksta amortizācija, padara nobraukšanu no borta par ekstrēmu- apakša atsitas pret bortakmeni. Bet, tā kā abās pusēs ir „sliedes”, tad nekādu reālu skādi tas nedara. Bet vispār, amortizācija ir ok braucot pa LV bedrainajiem ceļiem! Toties uz šosejas braucot jau ar 130, sajūtas ir neomulīgas pat uz Jūrmalenes. Aerodinamika un amortizācija brāzmainā sānvējā braukšanu pa šoseju padara ekstrēmu arī pie 100 Kmh.
Jauda: autiņam ir 1,4 benzīna motōrītis, kura jauda 1 cilvim ar neieslēgtu kondi pilsētā ir ok. Uz šosejas, un vēl jo vairāk, ar pasažieriem, ar jaudu ir stipri par īsu un uz 80 braucošs GAZ’iks var sabojāt omu visai dienai. Šādā situācijā nepalīdzēs arī mešana 3. robā. Bet lai izkustētos no vietas, jaudas pietiek arī ar salīdzinoši nelieliem apgriezieniem arī piekrāmētā gadījumā. Var teikt, motōra performance ir pinīgs pretstats Peugeot 1,4 benzīnniekam, kuram ir jāber virsū lai izkustētos, toties ātrumā problēmu ir mazāk.
Degvielas patēriņš- laikam visgrūtāk komentējamais lielums. Man līdz ~20K ēda ap 9 l. Pēcāk- tā ap 7,6 jauktā ciklā (pilsēta- Rīga). Toties pārējās kantora Thalia’s ēd vidēji 9,8 vasarā! Iepriekšējais aprakstītājs minēja 6,5, kas arī nav neticami! Pie tam braukšanas stils te spēlē minimāli. Acīmredzot, regulējuma jautājums.
Svars un tā sadalījums- lauvas tiesa no nelielā svara nāk uz priekšējo tiltu. Tas arī ietekmē braukšanas īpatnības, galvenokārt gan pa lauku ceļiem. Nego: pavieglā pakaļa līkumos mētājas, bet es to atrisināju iemetot bagāžniekā lieku riepu. Sīkums, bet palīdzēja! Pozitīvi svara sadalījums spēlē braucot pa smiltīm- nav problēmu tikt cauri smilšu bunkuram pat ar standarta vasaras riepām (plikas 3 garenrievas). Nav problēmu arī izvilkt cauri slapjai pļavai!
Sēdēšana- draņķīga! Pēc 300 Km nobraukšanas mugurkauls protestē! Pēc 50K- vadītāja sēdeklis jau ir ieguvis „formu”. Un tas pie maniem 70Kg! Toties aizmugurē sēdēt nav problēmu, ja vien priekšā nesēž 2- metrīgs objekts. Problēmas ir ja garāku gabalu aizmugurē ir jāpārcieš trijām persōnām.
Salons. Izteiktas grabēšanas nebija, bet, ja kas bija, tad to dzirdēt nevarēja, jo skaņas izolācijas vairāk nav nekā ir. Pirmajā sezōnā tika novērota sasodīta salōna svīšana, iestājoties minimālam mitrumam. Taču, Thalijā ir kondicionieris, un tā nav liela problēma. Uz goda ir arī pečka- -35 grādos Taškentu var sarīkot nepilnās 5 minūtēs! Pie „jaunības” problēmām vēl var pieminēt sajūga izslīdēšanu pirmajos 10K.
Par -35 runājot, ar lekšanu nav problēmu! Vienīgi mitrā laikā pagriež biš ilgāk, bet pielec allaž ar pirmo piegājienu!
Kārba: Varēja būt precīzāka! Ātri pārslēdzoties uz 2. robu sinhronizatori netiek galā ar savu uzdevumu un otrā roba vietā ir nepatīkams plarkšķis. Otra lieta- robu attiecība. Ikdienā braucot, 4. ātrumu neizmantoju, jo attiecība starp 3. & 4. ir neliela, bet starp 4/5 vispār formāla. Toties pie 100 Kmh jau ir virs 3KRpm un prasās 6. pārnesumu. Reāli- 5. vajadzētu pabīdīt tālāk.
Vēl pie ekspluatācijas: Neticami ietilpīgs bagāžnieks! 540 litri! Toties no sēdekļu nolaišanas maz jēgas- virsbūves konstrukcija paver tikai šauru spraugu uz salōnu. Nav pārdomāta bagāžnieka vāka konstrukcija un forma- var būt problemātiski ievietot kastē pat bērnu ratiņus. Toties bagāžniekā atrodama nevis „žilete” bet pilnvērtīgs rezerves rats!
Vēl daži kaitinoši sīkumi: Nenovācama antena uz jumta- automātiskās mazgātavas atkrīt. Stikla tīrāmo šķidruma bāka ir vienkārši kretīniskā vietā. Virs durvīm nav renes un lietus laikā logu nav ieteicams atvērt pat mazā spraugā. Pelnutrauks novietots aiz ātrumkloķa, kas padara to mazfunkcionālu, kaut gan, par pārējiem ergonōmikas jautājumiem būtu grēks sūdzēties! Arī man aukstumā bija problēmas ar Bbākas vāciņa vaļā dabūšanu.
Pēdējā laikā parādījās kkāds gļuks- dažkārt motōrs patvaļīgi uzņēma ~4KRpm. Risinājums- asi uzšaut pa gāzes pedāli. Tā kā šī izpausme bija reta, tad risināta tā netika. Nu jā, vēl reakcija uz gāzes uzdošanu varēja būt fiksāka, bet nav jau Alfa!
REZUMĒ:
+Uzticama
+Kvalitatīva
+El. pakojums!!!
+Vienkārša
+Izturīga
+Viegla un sabalansēta
- Pārskatāmība
- Lētums un tā sekas
- Bagāžnieka pieejamība
- Kārba (funkcionalitāte, ne kvalitāte!)
- Vadītāja sēdeklis
Atzīmes:
Gaita: 3
Rāviens: 3
Jauda: 4
Uzticamība: 10
Kvalitāte: 9
Komforts: 5 (6- skaņas izolācija)
Izmaksas: 5
Videsspēja*: 7
Dizains: 5 (Ext:3 Int:6 Ergo:8)

PS. Kā kantora autiņš braukšanai pa pilsētu- bezmaz ideāls, kā privātais laikam tomēr garām!

*Videsspēja: Piemērotība dažādām vidēm; t. i. lauki, pilsēta, šoseja, lauku ceļš, bezceļš utt.

sveiki! Mans volvo stāsts ir tāds, ka pēc ilgu gadu braukāšanas ar vācu un japāņu 90to gadu kupejveida mašīnām nissan 100nx, Calibra, Mazda 626 coupe, Celica, golf3 gti , ģimenes pieauguma dēļ esmu pārsēdies Volvo, V70 T5 2.0 Turbo 20 Vārstu motors. (226zs) 97. gads, Uzsveru- mans konkrētais modelis ir Krietni Pabraukts un iespējams ne T5 versiju V70 nopirkt daudz sakarīgākā stāvoklī!!! Nu jau gads būs riņķī-
Mīnusi- braucot pa bruģi čīkst salona tapsējums kautkur aizmugurē. Ir pārtapsēts nejēgā, bet tāpat čīkst!
Izteikti jūtama turbobedre, līdz 3500rpm gurdens, pēc tam paliek zvērīgs.
priekšpiedziņa, jo ar smagu kāju vai mitrā laikā ļoti izbuksē (nav traction control)
ļoti vārīga elektronika, pazūd bākas vāciņa attaisāmai pogai elektrība, tad logu pacēlāja poga vadītāja durvī, tad vienkārši zem paneļa dūmi izsit...
Tosolu, eļļu noplūdes ir ikdiena.
Plusi- Liels bagāžnieks, kur nolaižot beņķus iegūstam gludu grīdu.
Kas ir izbraucis, sapratīs- Jauda, ko var sajust iespiežot pedāli...
Nerūsē Vispār!
Kamēr viss darbojas- Dalītā klimatkontrole un elektroekstras praktiski visas, kas tādam modelim iespējamas.
Ja pats ko skrūvē, diezgan vienkārša un pārdomāta konstrukcija, kur nav daudz mātes vārdu jāpielieto skrūvējot(daudzkur var viegli tikt klāt, kas nu jau paliek retums)

Degvielas patēriņš ārpus pilsētas 7-8l/100km, pilsētā, kā brauc... var 12, var 30... grūti vienīgi iekļauties pilsētas ātrumos... detaļas ja zin kur pirkt maksā vidēji tikpat cik daudzu slavētajam Audi C4, šis tas pat lētāk, ritošā daļa elementāra, apm. tikpat vienkārša kā golf2/3. Ja patīk daudzus pārsteigt ar ''Vilku aitas ādā'' un pakaitināt jauniešus ar ''caurajiem izpūtējiem'' tad šis ir tiešām apsvēršanas vērts auto. Es gan izvēlētos nākamo T5R versiju ar pilnpiedziņu un 250zs. Obligāti tikai pirms tam nepažēlojiet naudu diagnostikai,

Honda civic 96'ta gada 1.4 litru dzineejs. Auto tika iegadats gadu atpakal ka davana meitenei uz ZSvetkiem. Gada laika auto eksplutacijas izdevumi ir nelieli. Neskaitot riepu nomainju uz ziemas ripuchiem tika ieguldits aptuveni 100lvl ritoshas daljas remonta. Izmantota ir dazhadi i lai uz laukiem aizbrauktu pa grunteni i pa pilseetu uz darbu. Labas ipashibas auto ir diezgan ietilpigs uz ta rekina kad ir atmetami aizmugurejie sedekli uz priekshu. Diezgan ekonomisks ap 6litri benzina. Aizmugure sezhot cilvekam virs 1.80 ir pamaz vietas lai ilgi sedeetu. Visa visuma nav tas sliktakais auto. Lai gan klirens varetu but augstaks. Ko lai saka laps auto.

sveiki!2005. gada ziemā iepirku sev šādu interesantu auto, cena 1100eur, likās, nu tik varēs baudīt vasaras priekus, nostāvēja ziemu garāžā, pavasarī piestartēju, itkā viss o. k., ģenerators atteica, izrādās šīem auto tā esot, kondensāts uzkrājoties un spoles sadeg. šrotā cenas no 30 līdz 50 ls. uzliku, braucu tālāk, kādu lietainu rītu iesēžoties auto jutu, ka zem manis krēsls slapjš... katru reizi attaisot un aiztaisot abas durvis ūdens sūcas cituviet(logi bez ailēm)... par detaļu cenām- ļoti dažādi, bet piem. radiators manam derēja no primeras. priekšas lukturis šrotā no 40 -65ls, priekšas bamperis no 60 - 110ls.
no stūrēšanas viedokļa ļoti patīkami un viegli vadāms, viss slēdzas un regulējas ideāli, sajūtas ar noņemtu jumtu vienkārši vajag reiz izmēģināt... bet par sevi neļauj aizmirst dažādu mezglu atteikumi, piem, apsildes krāsniņas regulatori, durvju logs pasažiera pusē pusatvērtā veidā grab, pusass miroņgalva(25ls), priekšas amortizatori, punktu visam manā gadījumā pielika grīdas rūsēšana, kura pirmajā skatē bija labā stāvoklī, bet nākamo neizgāju, jo visā garumā bija pavērusies... rezultātā atdevu par 250 ls .

Lietošanā, īpašumā un pie horizonta man ir 3 gab. 2003/2004. gada Škoda Fabia universāļi ar 1,4 litri benzīnnieku, 100Zs, 115Nm. Lielākais noskrējiens no eksemplāriem ir 80 000km. Visi auto komplektēti ar slikto ceļu paketi: paaugstināts klīrenss, uzlabots durvju blīvējums un dzinējam plastmasas panna. Ekstrjers – katram sava gaume, interjers – pamatīgi plastmasains, pagāja laiks kamēr pieradu, ergonomika ļoti laba, ātruma kaste slēdzas ļoti precīzi (sākumā gan dažu labu eksemplāru pat vairākas reizes dzinu uz Karlo Motors piedzīt „notis’). Sēdekļi no sākuma liekas neērti, bet drīz pierod. Neskatoties uz to ilgos gabalos tie nav nekāda „avene”. Tā kā auto taisīts uz Polo bāzes, tad ja priekšā sēž normāla garuma cilvēki tad aizmugurē vieta tikai diviem maziem bērniem (trijatā sēdēt aizmugurē vispār nav iespējams). Griesti augsti un priekšā pat gara auguma cilvēkiem ir ērti. Bagāžnieks universālim ir gana ietilpīgs, tikai kaitina augstais lievenis. Nedaudz pierodot pie elektriskā stūres pastiprinātāja, auto vadās lieliski un ir ļoti manevrēt spējīgs. Dzinējs ir standarta 1,4 16V 75Zs uzķīlētā versija, kura ļoti mīl augstus apgriezienus. Protams, uz šosejas dēļ mazā dzinēja dēļ „var apvainoties uz visu pasauli” un ja vēlas ko darīt lietas labā tad krietni vien „jāštepselējas” (blīves vaina).
Sastaptās problēmas:
* ABS – ja kaut viens rats trāpa uz kanalizācijas līkas vai kāda nelīdzenuma tad bremzes nospiest ir maksimāli grūti un fantastiski pagarinās bremzēšanas ceļš;
* vienam eksemplāram nestrādā brīdinošais skaņas signāls panelī – risinājums XXX Ls tā kā jādzīvo vien kā ir;
* vienam eksemplāram jau praktiski no paša sākuma gaudo kondiškas sūknis (Karlo Motors saka, ka neko nedzirdot);
* priekšējās stabilizatoru atsaites noklājas pie 30-40t km;
* dzinējs pēc 40t km sāk rīt eļļu (tilpums 3l) un citreiz ir jau sauss pēc 3t km;
* aizmugures slotiņa ir „unikāla” un slikti tīra stiklu.

Uzskatu, ka par to naudu tas ir normāls auto.
Pats Karlo Motors serviss ir diezgan atsaucīgs. Detaļas ne dārgas ne lētas.

Pēc ilgām un garām pārdomām, pēc ilgas un skurpulozas mobile. de brauzēšanas rezultātā nonācu pie 2004 C5 2.0HDI Caravan, mehāniskā kārba
Pēc mašīnītes aizbraucu uz Germany, mašīnīte ir braukta Minhenē, kas nozīme - MAX ekstras un skurpuloza apkopšana + vācu apskate (uz borta ir dators, navigācija, dalīta klima, jumta lūka utt) nobraukums 200000 km vācijā autiņš izmaxāja 6900EUR + ceļš un reģistrācija iekš LV vēl 700 EUR (tie ir daži no argumentiem, lai pakustinātu kājas dodoties uz eiropu)
Braukšana protams ir KAIFS, autobānī 160 - 170km tur komfortabli, ko nevar teikt par polijas un LV ceļiem, pneimatiskā piekare ir vienkārši SUPER!!!! Dinamika (sākot no 1500apgr), stabilitāte + komforts, kā jau daži iepriekšējie C5 īpašnieki ir minējuši
Par patēriņu - braucot ar Vācu diesel (shell super diesel) patēriņš vidēji bija 5.5- 6ltr uz 100km, lietojot LV populārāko tanku suslu - patēriņš ir vidēji 7ltr Var jau būt tas ir uz nervu pamata: ))))
Vienīgi LV mani paziņas sabiedēja ar citrona hidrauliskās piekares apkopēm, un iespējamām problēmām utt, resp ja tur kas noklapē, mašīnu var dot šrotā utt
varbūt kāds var padalīties kā to piekari jākopj? jāmaina eļļa, spilveni utt? varbūt var atsūtīt kādu linku, kurā ir infa par C5 apkopēm, jo diemžēl rokasgrāmatas mašīnā nebija
un tātad : īss rezumē
+ mazs patrēiņš (vislabākie rezultāti, ja diesel lejam polijā vai Germany)
+ ļoti komfortabli turas uz ceļa
+ laba vadāmība uz grants ceļa
+ daudz komforta ekstru
- jāpiešaujas pie gabarītiem
- nav parkinga sensors
- nav uzrāviena, ja apgriezieni ir zem 1500 apgr, līdz ar to, lai fiksi uzsāktu kustību ir jāmin kārtīgi grīdā
Varbūt kādam ir pieredze, kur labāk citramonu remontēt, protams izņemot ofic dealer

Labprāt pastāstīšu Jums par savu pieredzi ar žiguli (2004. - 2007. ). Motors - 1.3 benzīns, 4 pakāpju kārba.

Divos teikumos (tiem, kas negrib lasīt) - izcila mašīna tiem, kas grib iemācīties ar auto braukt + nebeidzami remonti.

Stāsts sākās tā, ka paziņa, kas ir baigais žiguļu fans, 2003. gada beigās ienesās pie manis un saka - zini, Rumbulā baigi glaunais autiņš. Toreiz ar naudām bija tā pašvaki, neko labāku nevarēju atļauties, domāju, būs OK. Tiesību toreiz vēl nebija.

Nopirkām. Mašīna gaiši pelēkā krāsā, NERŪSĒJIS (!!!), nobraukums uz spidometra 42000 km. Oriģinālās riepas, interesanti, ka bagāžniekā vēl bija redzama rūpnīcas birka : ).

Vēl mācību laikā piesēdos žigulim pie stūres, lai iemēģinātu, kāda braukšana. Pirmais, ko atklāju - žigulim ir ļoti "īss" sajūgs - bikiņ straujāk atlaidīsi - > noslāpsi. Stūre - diezgan smaga, bet tā kā biju pieradis ar laukiem ar T25 braukāt, problēmas tas nesagādāja.

Sāku braukāt. Uzreiz nomainīju eļļu motorā, kārbā un pakaļējā tiltā. Kādu laiku pabraukājis, konstatēju, ka pakaļējā tilta reduktorā ir eļļas sūce. Beigts saļņiks. Jauns - 0.80 LVL + 3 stundas darba (kardāna pārvada noņemšana, saļņika nomaiņa) - un viss OK.

Pabraucu vēl kādus pār100km. Jutu, ka bremzējot aizmugurē sākās gurkstoņa, kas pieņēmās spēkā. Domāju, ka pie vainas bremžu kluči, nomainīju. Uz laiku gukstoņa pazuda, bet tad sākās motora rīstīšanās. Bija aizdomas, ka žigulis nav ilgi braukts, bākā ir rūsa sakrājusi. Noņēmu karburatoru, iztīrīju rūsu (tur bija pilns), lai gan degvielas filtru iepriekš biju nomainījis. Ar šo problēmu saskāros vēl pāris reizes, beigās noņēmu visu benzīnbāku, kārtīgi izskaloju un tad bija miers.

Liela problēma žiguļiem ir pečkas krāns - regulējot to vaļā/ciet, tas sāk tecēt. To, ka krāns beigts, konstatēju rudenī. Nomainīju arī to.

Tad sākās gļuki ar motoru. Tipa, lec normāli, braucas normāli, bet tad vienā brīdī pazūd motora jauda. Pirmās aizdomas krita uz aizdedzi, palūdzu paziņu pieregulēt, pie viena patīrīju kontaktus, it kā kļuva labāk, bet tikai uz kādu laiku. Rudenī braucu uz mājām, bišķin sniegputenis un jūtu, ka motors sāk slāpt. A mašīnā ģimene. Toreiz bija Xtreme - gāzi grīdā līdz galam (ceļš gan vienā sniegā), tad kaut kā aizkļuvu līdz garāžām.

Izskrūvēju sveces, visas totāli piedegušas. Radās aizdomas par vārstu gumijām, ka tās laiž garām eļļu. Arī tās tika nomainītas, pie viena nomainīju arī sveces.

Tad uz ceļa izšķīda dzesēšanas šķidruma cirkulācijas sūknis. Nācās nogādāt autiņu tuvākajā autoservisā, kur nodot uz taisīšanu.

Šādi šo sarakstu varētu turpināt vēl pietiekami ilgi - pilnīga bremžu sistēmas nomaiņa, degvielas sūkņa atņirgšanās, aizdedzes gļuki.

It kā tas viss ir štrunts, jo detaļas žiguļiem tiešām ir lētas, bet ... ar žiguli nobraucu 45000 km un investēju tajā (riepas un rādžiņu neskaitot) - aptuveni 600 LVL. Respektīvi, uz katriem nobrauktajiem 10000 km sanāk ~133 laši.

Vēl kas - komforts žigulī pēc 10 ballu skalas ir 1. Braucot ar 95 - 100 km/h, motora troksnis salonā ir neizturams (jo motora griešanās ātrums tad ir ~4000 rpm). Ja temperatūra ir ap -2, pečku noregulēt ir Neiespējamā Misija. Pats esmu diezgan garš, līdz ar to diezgan nekomfortabla sēdēšana pie stūres.

Tātad:
Plusi: var iemācīties braukt, neraustot sajūgu : ), stipra piekare (kratoties pa zemesceļiem, nekādas problēmas neradās), vienkāršs.
Mīnusi: skaļš, diezgan neērts un - pats galvenais - kvalitatīvu detaļu trūkums. Ir jārēķinās - remontēsi lēti, bet ļoooooti bieži.