Lasītāju pieredze par saviem auto

1999. gada vajadzēja braukt uz Jūrkalni un lielā steigā nopirku 1986. gada opel rekord 2.0S. No visiem 9 auto, kuri ir bijuši manā īpašumā, šis ir visbriesmīgākais. 2.0 karburatora motors benzīnu ēda lielām mutēm un ne velna negāja. 4. robu kārbai pie 120 km/h bija 4000 rpm, aiz kam salonā liels troksnis un komforts zems. Pusgada laikā tas aparāts pilnībā sapuva (rezerves ritenis draudēja izkrist, glazes gāzās kopā) un finālā auto sānos manas vainas dēļ iebrauca ford eskorts un abas mašīnas nonāca pie viena cilvēka sadalīšanai. Pusgada laikā vairākas reizes tika metinās izpūtējs (zems, regulāri tika kaut kur uzdauzīts) karbūzis (atskrūvējās divas skrūvītes un no Miķeļtorņa atbraucu ar auto, kuram brīvgaitā bija 4000 rpm), vēl visādi sīkumi. Vienīgais, kas man tajā lamatā patika, bija komforts pilsētā.

Tālajā 2000- šā gadā par nelielām naudiņām no kantora nopirku 1984. gada cigāru, audi 100 CD 2.2. automātu, kurš pēdējos gadus bija kalpojis kā darba auto un redzējis pašu velnu, bet arī remontiem un apkopēm nauda nebija žēlota. Uzreiz pēc iegādes nomainīju abās pusēs stūres sviras (Ls 70 gab. Lētāk par Ls 50 jaunas nevarēja sameklēt), izpuuteeja pakaljeejo bunduli un vienu aizmugurējo supportu, izgāju TA un ar to arī auto vieglās dienas beidzās : )
Gada laikā ar to tika nobraukti ~ 54 000 km un tam netika darīts it nekas, pat eļļa netika nomainīta.
Par motoru: 2.2 5 podu WC motorīts gāja brīnišķīgi, ēda ~ 300 g eļļas uz 1000 km, tandēmā ar 3 robu automātu zem 10l/100 km varēja ielīst vienīgi braucot pa šoseju zem 100 km/h, bet tādu režīmu attiecīgais auto neredzēja, tāpēc beņņu lēju daudz.
Piekare: priekšējā piekarē bija jau iepriekš minētās dārgās stūres sviras, aizmugurējai piekarei neko nedarīju. Tā gan nav īpaši sarežģīta, cietais, tilts un pāris gumijas.
Bundža: tā nu reiz it izdevusies! Līdz pusei cinkota, tāpēc nepūst, viegla (pašmasa ~1220 km, pat mazda mx3 (tā, kurai 1.9 V6) ir smagāka), plašs salons, garās bāzes dēļ auto ir muļķu drošs, jo visas slīdes notiek lēnām un diezgan kontrolējami.
Transmisija: automātam bija taisīts kapremonts, beigās tas bija vienīgais, kas konkrētajā mašīnā strādāja brīnišķīgi, viss pārējais bija nojāts.
Bremzes: cigāriem ir hidroakumulators (tautā saukts par bumbieri), kurš lielākai daļai jau 2000. -šāja gadā bija izbeidzies, labu lietotu atrast neiespējami, jauns – dārgs, tāpēc bremzes „nu tādas”.
Elektrosistēma: zaļojoša : )
Remonti cigāriem neizceļas ar īpaši zemām cenām, ne visur var normāli piekļūt, tāpēc arī šis tas, kas būtu jādara, tika atliks. Lai nomainītu salona ventilatora motoriņu, jānojauc viss panelis (tā arī nenomainīju).
Cik atceros, tika veikti shaadi neatliekamie darbi:
sadaliitaaja vaacinja mainja;
peec iebraukshanas vienam aizmuguree lampu un restes mainja (~Ls 5 reste, Ls 20/gab lampa).
riepas, izsistais durvju stikls (~Ls 15), kaut kaada draza prieksheejo amortinju augsheejaa galaa pie glaazeem, veel shaadi taadi siikumi.
Pēc gada lietošanas beidzās TA, sāka tecēt radiators, kļūdījos ar tosola šķaidīšanu, aizsala sūknis, aprāvu zobsiksnu un salocīju 3 vārstus. Jā, jā, šitiem motoriem vārsti nelocoties. Labi ka pircējs, kurš iemainīja to pret vēl nojātāku bet vēl ejošu bembi, arī tā domāja : )
Secinājums: nojāt var visu, bet cigāru nojāt ir patīkamāk kā golfu : )

Bija iespēja kārtīgi notestēt jauno Audi A4 universāli ar 2.0 TDi 140 zs dzinēju : ) Domāju, ka 1500 km pa Vācijas bāņiem un pilsētām būs gana objektīvs spriedums par jaunu autiņu.
Kā nopratu, konkrētais autiņš gan nebija izcilā komplektācijā (lai arī klima un visas elektroekstras bija), paprasti melna auduma sēdekļi, karbona paneļa apdare utt.
Vietas aizmugurē sēdošajiem tomēr pamaz.

Mehāniskā 6 ātrumu kārba - īsts saldais ēdiens : ) Kā jau visiem Audi, ātrumi slēdzas ļoti viegli, precīzi un patīkami.

Piestartējot, protams, dīzeli dzird. Uzsilst ātri, turpmāk skaņa vairāk patīkama nekā nomācoša. Dinamika ir vienkārši neaprakstāma - pat ar četriem cilvēkiem salonā un pilnu bagāžnieku autiņš ceļ vienkārši ideāli! Patīkami, ka dzinējs ļoti elastīgs, pat ar 6. ātrumu var dinamiski paātrināties kaut vai no 100 km/h.
Uz bāņiem nav jājūtas liekam - 218 km/h bez problēmām (ak jā - citi brauc vēl ātrāk) ... Braucot uz 180 km/h, nepilni 3800 apgriezieni/min. Ekonomija acīmredzama.

Vidējais patēriņš sanāca nedaudz virs 7l/100 km, ļoti agresīvā braukšanas režīmā!!! Uzskatu, ka tā ir fantastika.

Garā braucienā priekšā sēdošajiem ir diezgan ērti, asi braucot tomēr jūt, ka autiņš nav nekāds sportwagen : )))
Taču var uz tāda statusu pretendēt.

Piekare pamīksta, nepatika sānveidīgā šūpošanās lielos ātrumos - ne īpaši komfortabla braukšana. Pilsētas satiksmē - ideāli.

Labais! Krājiet naudu, ir vērts : )

Čau!
Kādus divus gadus(kopš 18 gadu vecuma) braucu ar trešo golfinju 1,4 benzīna motoriņš, 3 durvis! Mašīnītei nebija ne vainas izņemot to ka iepriekšējais saimnieks Vācijā vai kaut kur tanī galā, nebija saudzējis viņu - issāk sakot bija sasists, uzčiņīts un atvests uz latviju un piedevām ar palielu degvielas pateriņu... Un protams vajadzēja tikt no viņa vaļā...
Tā nu devos uz rumbulas plačiem un meklēju kaut ko svaigāku un acīs iekrita 4 golfiņš, 98gada 1,9 TDI, melns, 5durvīm, ABS, 4xAirbagi, elektopakete, klimatkontrole, u. c. nieki...
Ilgi domāju, bet beigās izlēmu - kā sacīt āķis lūpā!!! Man vairāk sanāk braukt pa grunts ceļiem, tāka salons nemaz tik traki negrab, kā citi te stāsta! degvielas patēriņš 6 l/100km, bāka tikai 40L! Itkā varēja būt lielāka, bet ja labi brauc tad var nobraukt 1000km! Dārgākais sanāca zobsiksnas maiņa ar visiem pričendāļiem - 180ls! Galvenais - erts salons!!!

Auto labs priekš pilsētas ne vairāk (1.4 l), par dinamiskumu vispār nerunāt, uzrāviens ļoti lēns un apdzīšanu uz šosejas lietainā laikā ap 100k/h labāk neveikt, nestabils un braukšana lielā ātrumā sit pa nerviem. BET - ekonomisks un paklausīgs, ļoti viegli vadāms, ar elektroniku nav problēmas tā pat kā ar ritošo. Pa pilsētu ideāls. Viss OK. vienīgais trūkums pārāk maza motora jaudu... (- ;

AK ŠAUSMAS! Biju augstākās domās par šo auto. Par cik auto nebija un vajadzēja, kaut kādu pārvietošanās līdzekli, tad nācās nopirkt tādu, kuram nekristos vērtība strauji, lai nezaudētu daudz naudas. Bet tomēr, ko cilvēki atrod, tajā kurpju kastē, kas standartā nāk tikai ar diviem skaļruņiem, kas vēl pie tam iebūvēti PANELĪ!! aaaa. Un tā pelēcība un neergonomiskums, kas valda salonā.... yak. PAt centrālās atslēgas nav, bija jāliek iekšā. Protams var tiekt, ka var dabūt arī ar visām ekstrām utt. Bet arī bāzes aprīkojums ir svarīgs. Ja salīdizna ar 93. gada Mitsubishi Galant, kas man bija, tad tas bija auto arī ar standarta aprīkojumu tikai tur bija (elektriskie logi, lūka, centrālā atslēga, spoguļi ar apsildi un vadāmi utt. ) Ja runā par tehnisko pusi, tad nekādu lielo sūdu nav, salaboju piekari, palūdzu, lai nomaina ko vajag un ko drīzumā vajadzēs, samaksāju drusku zem simts Ls, nu tas vismaz ir ekonomiski. Kā saka - braukt jau var, bet baudu tas nekādu nesagādā.

Nopirku šo auto 2004 gada rudenī. Vācija pa pusgadu bija jau noskrējis 70Tkm, kas nav maz. Bet par cik pie šāda nobraukuma motors ir normāli iebraukts, tad viss bija ok. Tātad tuvāk par auto, viens no pēdējiem AStras G ražošanas gadiem, laikam lai piesaistītu pircējus izveidoja versiju Njoy, kur standartā bija Ādas stūre, ādas ātrumpārslēgs, kondicionieris, elektriskie logi, ABS (kas laikam ir papildopcija, vismaz vecāka gājumu astrām tā bija) metāliskā krāsā, galvas balsti viesiem pasažieriem, hromēti rimbulīši apspidometra rādītājiem, lietie diski, nu laikam tā īsumā viss. AUto bija universālis, ar jaunās astras 1.7 Cdti notorīti, gāja labi, ne viens vien bija izbrīnīts par labajām gaitas īpašībām. Benzīnu tērēja ļoti maz pilsētā viarāk par 6 vispaŗ nevarēju dabūt uz šosejas, ja pareizi aprēķini ap 4, varbūt pat drusku zem. Nepatīk sēdēšana, neērta, arī pasažieriem ir ļoti maz vietas.
Tātad īss rezumē:

+ Aprīkojums
+ Motors
+ Patēriņš

- Sēdēšana
- Aizmugurējiem pasažietieriem ĻOTI maz vietas

Kopumā biju ļoti apmierināts ar auto, ceru, ka nākamais īpašnieks arī ir priecīgs.

Meine erste auto war opel kadett.. :D Bija iegādāts jau pirms tiesību iegūšanas un tiesību zaudēšanas. pirms 2gadiem. Konkrēti manam auto es biju 5. saimnieks, bet pirms manis to lietoja pensionārs tomēr tehniski stāvoklis bija tīri labs, pēc nopirkšanas auto tika pārmetināts un apstrādāts, salonā vadītāja sedeklis nomainīts, jo vienos caurumos, mans bija kaut kādas sporta komplektācijas, jo bija Recaro, tahomoetrs un piekare kā čoma GSI, vēl viņš bija tikko krāsots un spilgti sarkana krāsā ar spīdīgu izpūtēju un lietajiem izskatījās glīti, īpaši pēc vaska terapijās;). Motorīts 1.3s ar karbiķi un 75lopiņiem, bija patiešām dinamisks, apetīte paliela ap 9-10l pilsēta, trase gan max 7l. Piekare šim auto ļoti izturīga, iedod vecam durķim pabraukt, tas ar 2. grīdā pa peļķi, kur protams bedre dziļa un baigs sitiens, ka gandrīz zobi izbira, vairāk viņš netika pie tās mašīnas, tomēr jāatzīst, ka pirmajās reizēs arī es vieu reizi bremzēju mazākā, bet tomēr bedrīte iebraucu, taču ar piekari viss ok.
Bija arī mīnusiņi: pēc laiciņa sāka pamatīgi tecēt udens gar sūkni sūkni, bet bija vasara, slinkums taisīt, tapēc lēju tik klāt, pāris reizes braucu vispār bez šķidruma, 1reiz pa korķi uz 13. janvārenes, bet tālāk par trešo iedaļu nepārkarsa.
Vēl ļoti daudz cietas plastmasas, kas baigi grabēja, bremzes ir baigi cimperlīgās, aizmugurē kautkāda automātiskā regulēšanās, kas biš pakretinēja, bet, kad sataisīja, tad strādāja ilgi un labi.. Nobeidzās arī inducene laikam, pēc zināma attāluma slāpa un tad nevarēja vai bija grūti pielaist, tomēr pēdējo reizi pirms nomainīšanas, bija brīdinājuma slāpiens, pēc kura un nolēmu griezties atpakaļ uz garāžu, noslāpa tieši pie vārtiem, tad aizgājām uz šrotiņu tur pat zem Kalnciema tilta, nopirkām un uzlikām un tad es to mašīnu pārdevu... bilde nav jo biju tik stulbs, ka izdēsu... :(

Labdien, pats gan ar Voyageru nebarucu, bet sencis nu jau 4. gadu ar 2.5crdi brauc, pats esmu braucis, bet nekādas labās asociācijas man ar to auto nav, jo diezgan glītais salona noformējums un klusums tajā neatsver nu jau apdilušo stūri un drausmīgo apkures iekārtu, ko var labot autonomā krāsns vai kāda versija labāka par SE.. Sildās vnk drausmīgi ilgi, braucot no Pārdaugavas(Zass) līdz Valdmeāra ielai sāk parādīties minimāls siltums(tikai priekšā sēdošajiem), un runa neiet par -28, bet max -10 grādiem, piem. mans vecais 85' 524td uzsila no garāžas līdz Dinazam(apm.500m-700m), jau vareeja jaku atpogāties un baudīt braucienu, vēl tik labi un biš labāk sildīja vien 2000' Caravan, bet tas tā, salīdzināšanai..
Par tehnisko pusi: sailent bloki nodilst busrtiski pa 6000km, bet, kam tāda fiška ir, varu pačukstēt, ja nav zināms, ka paildzīnat šo detaļu mūžu turpat 4x var paliekot kādas gumijas zem buskēm, gan nezinu cik biezas un lielas, piedodiet, bet tas patiesi palīdz. Vēl ir tāda kaitinoša lieta, kā bagažnieka atvēršanas mehānisms, kas pa šo laiku 3x mainīts, jo tipa tiekot mitrums klāt, jauka sajūta, kad braucot a 100km/h atveras vāks : D...
Rezumējot: +ļoti komfortabla piekare pat pie maksimālā ātruma t. i 175km/h
+kluss, ērts
+ekonomisks motors apm 8l, pilsēta
+dinamisks
+tas tomēr ir viens no prestižākajiem miniveniem, kam tas ir svarīgs faktors
- remonts baigi dārgs
- remonts ritošajā var būt biežs vai pat ļoti biežs, kā brauks.
- SE versijā krāsniņa sucks
- vienu brīdi 2. robā bija burtiski jāietriec, īpaši, ja no augstāka p
arnesuma.
- šie dārgi maksājosīe mīnusi mani kaitina!
*iesaku nevadīties par šā auto kvalitāti pēc tā prestiža, jo tā ir viduvēja, bet ne gluži nelietojama, tādas ir manas domas...

Sveiki,

Mašina noripojusi 94 tk km. Mašinu lieto manas firmas darbinieki kā dienesta auto, tā kā sevišķi saudzigs režims nebija. Autiņš samērā izturigs - nopietnu defektu nav bijis. Pie 60 Kkm tika nomainitas priekšējās stabilizatoru bukses un stūres stieņu uzliktņi. Pie 70 tk sāka trokšņot dzinēja ventilators. Tākā ventilatoram gultņa vietā ir grafita mufta, nācās to mainit - ap 50 Ls. Visiem Punto raksturigie defekti -
durvis jācērt ciet kā žigulim. Pie tam durvju atvēršanu/aizvēršanu pavada pretiga krakšķēšana. Tur vainigi ir fiksatori un smērēšana nepalidz. Vai nu jāmaina vai jāsamierinās.
Logu tiritāju intervāla režimā slotiņas raustās - tur palidz motoriša izjaukšana, iztirišana un no jauna saelošana. Diemžēl tas palidz uz kādiem 10-15 tk.
Vēl Punto ir raksturigi, kad virs 60 tk sāk plaisāt ģeneratora korpusi un nojūk dzinēja kompjūters. Par laimi man nekas tāds nav noticis.
Kā savas klases pārstāvis mašina ir ērta un ekonomiska. Dzinējs patiesi priecē. Dinamika ir lieliska un patēriņš vasarā ir lidz 6 lt un ari braukājot pa pilsētu cipars 8 nav sasniegts. Kolēģim ar Fabia 1,4 patēriņš stabili ir 1,5-2 Lt lielāks. Kaut ari motors lielāks, nekādas dinamikas priekšrocibas nejūt.
Uzskatu, kad mašina par savu cenu ir laba un noteikti tā ir labāka izvēle nekā analoģisks to gadu Clio, Corsa vai Fiesta (bija man tāds 3 gadigs eksemplārs - vispār katastrofa)