Kādu gadu sievas turējumā ir Lexus Gs 450 hibrīds. Auto pats par sevi ļoti patīkami aprīkots, stabils un ārkārtīgi jaudīgs (296 zs). Interesantākais ir ar benzīna patēriņu. Pēc rūpnīcas datiem tāds patērē 7,9 litrus, bet pilsētas realitātē - visi 14-16 litri sanāk noteikti . Un tas ar visu reāli pieslēdzošos hibrīda iekārtu (piemēram, dzīvojamajā zonā tā maigi var nepilnu kilometru vienīgi ar baterijas vilkmi nobraukt). Kaut kas tam hibrīdam noteikti nav ok, šobrīd sanāk teju 30 eur/100km. Labi, ka pārvietošanās sanāk tikai netālus gabalus. Iedomājos, ja cilvēks nopērk tādu lietotu, ko tad lai dara?

2007.gada auto

Čomam arī ir GS hibrīds, bet, šķiet, kāda 2016. gada varētu būt. 8 -9 l/100 km ir realitāte

Ja vairums braucienu ir 10min pilsētā, tad patēriņš būs augsts...

Kādam ir reāla ikdienas pieredze ar pirmās paaudzes Nissan Leaf?

Izteikšu minējumu ka čoms brauc maigi un/vai daudz stumdās pa dižo pilsētu kamēr kaimiņš ar smagu kāju un/vai pa šosejām dragā. Hibrīds jau nav nekāda panaceja tikai mašīna kas optimizēta lai stumdītos pa pilsētu.

Ir starpība?

Pacelšu tēmu par vecajiem TFSI motoriem. Jau trīs gadus braucu ar tādu un raustīju plecus par visiem šausmu stāstiem, līdz tagad ar tādu saskāros. Pie apaļiem 250K fiziski salūza augstspiediena sūknis, izsita robus sadales vārpstā, un visi tie metāla gabali tupa sabira motorā. Interesanti, ka pazuda jauda un par trešdaļu pieauga degvielas patēriņš, bet es nedēļu vēl ar to mašīnu nobraucu, kamēr tiku līdz normālam servisam. Veiksme, ka nepaliku uz ceļa, bet ieberziens vismaz uz 1K. Un vēl tikko pavasarī pilnībā atrestaurēju turbīnu, kas arī nemaz nebija lēti. Tagad nevaru lāgā izlemt, ko darīt. Skaidrs, ka šāds remonts 2006. gada mašīnai nav izdevīgs, no otras puses - pašlaik tas ir lūznis, ko var pārdot tikai par metāla cenu. Vēl ir variants uzlikt tikai jaunu vislētāko sūkni, nomainīt eļļu un braukt līdz tuvākajam perekupam cerībā, ka sadalene vēl kādu laiku izturēs. Hvz. Tādi, vot, pīrāgi. Bet reāli patīk man tas turbo Leons, gan jau ka tomēr taisīšu.

Jā dīzeļi ūdi benzīni rullē...Nez cik man dīzeļi pārsvarā audi/wagen visi 3k+ bez bēdu. Cik benzīni tik čakars...Galvas bļives, spoles, eļļu jāpielej, visādas gaisa piesūkšanas utt..

Tad jau pa 3 naudiņām šis ir piemēram ļoti ok variants

www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/opel/astra/hfieb.html

Nē nu pa 3k gribēt dabūt jaunu auto ir labi, slikti ir nedabūt

pieskaiti klat aptuveni 1tukst , lai dabūtu kaut cik vizuāli, isti nevar bildee saprast, bet viens slieksnis ar izskatas ,kas prasitos pec remonta , un tad tas auto vairs tik lets nesķiet

Viss plūst un mainās. Šodien man jau ir arī pieredze sapuvušu sliekšņu labošanā. Puslīdz taisni sametina, nogruntē, apsmērē šuves, nopūš ar grubuli un lieta darīta. Izskatās arī normāli. Šai ziņā man daudz mazāk patīk tas rūsas pleķis uz bagāžnieka un norūsējusī durvju apakša, jo tur gan nekādu ielāpu neuzliks. Bet nu 1,7 dīzeli vai vispār dīzeli īsti neizskatītu kā variantu. Esmu tomēr benzīna piekritējs.

Aiznākamnedēļ jauks to Seata motoru ārā un, ja izskatīsies, ka bez tās sadales vārpstas nekas cits cietis nav, tad taisīs. Es tak jau ziemas riepas nopirku, ko man tagad darīt?

Nu ko, atskaitīšos par augstāk minēto Leonu. Īsumā - jau nedēļu kā ir sataisīts un lido atkal. Viss bija noticies relatīvi veiksmīgi: nekas vairāk par to nelaimīgo sūkni un sadales vārpstu nebija cietis. Vēl, protams, nācās likt jaunu zobsiksnu, visas blīves utt. Ieguldīta vairāk kā trešdaļa no mašīnas vērtības, gribētos cerēt, ka kādu laiku tagad ies

Interesi ir radījis jautājums, kādā apgriezienu diapazonā būtu jādarbojas benzīna dzinējam tukšgaitā? Stāsts sekojošs - kamēr dzinējs viegli uzsilis, apgriezieni turās ~700-800 robežās, liekas vibrācijas nav, kad dzinējs pilnībā uzsilis, apgriezieni tukšgaitā stabili turās ap 550 (cik nu precīzi var pateikt pēc taho) un ir jūtama vibrācija - priekš benzīna dzinēja gribētos teikt, ka pārāk spēcīga. Apgriezieni nepeld, nelēkā, stabili strādā uz tiem 550 un vibrē. Apvaicājos servisā, tur visi saka - viss OK, strādā vienmērīgi, kļūdu nav, nedomā un brauc. Dīlercentrā tā arī neatbildēja uz šo jautājumu par apgriezienu diapazonu, tik domīgi novilka, ka nu precīzi jau neredzi tos apgriezienus un lai tik strādā...

Dzinējs - 1.6 GDI atmo benzīns, kods G4FD. Internetā rakstīts, ka visi šīs līnijas KIA/Hyundai motori ir paskaļi un vibrējoši, un tas esot OK.

GDI tas ir normàli, ar zemajiem apgriezieniem panak lielaku ekonomiju, nu vibracija ir blakusefekts, ar to neko nevar darīt. Man bija mitsu galants GDI, arī tas pats. Manualī 550rpm noradīts kā norma.

Mazliet par veciem Subaru un "problēmām":

ja nu gadījumā te ir kāds Land Rover, Jaguar, vai specifisku Citronu un Pežo īpašnieks ar 2.7 līdz 3.0 litru tdv6 "sportiskajiem" dīzēļiem - šis var būt intersanti un noderīgi (

P.S. ja pareizi saprotu, tad ja nepieciešams mainīt šiem kloķeni, tad labākais variants ir to pasūtīt no PSA grupas "rezervēm"

Mazliet citādāks Jaguar (Lincoln):

"Kā rūsē JAUNIE...", bet apskata 11 un 13 gadus vecus drapakus.

Problēmas vairāk dzirdētas tieši Land Rover sakarā jo nu ir starpība vai vilkt 1,5-2t PSA/Jaguar sedanu vai 2,5-3t LR/RR

liekas PSA pašas jaudīgākās versijas nav bijušas - video tieši saka, ka daudz vairāk problēmu ir niknākajām versijām.

Un arī tirgus apjoms - 250zs/600Nm motors ir vismaz pusē LR/RR. T.i. uz katru c5/c6 citronu ar 3.0 dīzeli ir kādi 10 LR. Pat ja lūzt vienādi, sūdzības par LR būs 10x vairāk.

Piemērs, kā rūpnīcas čiptūnings ir izvērties par kolhoza čiptūningu - jauda/grieze pārsniedz šāļu veiktspēju. Automātiskās kārbas darbības algoritms vēl pastiprina problēmas, jo mēģina maksimāli izmantot lieo griezi pie maziem apgriezieniem, kas pietuvina kloķvārpstas beigas.

Dokumentāls apstiprinājms tam, ka ar mazāk forsētajiem dzinējiem mazāk problēmu.

Video priekš GB12,te tiešām jauns/mazlietots auto.

Interesants citāts no interneta dzīlēm, caur tulkotāju :

Automašīnas, VISAS automašīnas, ir kompromiss starp veiktspēju, izmaksām, uzticamību utt. Nav “labākā auto”, bet gan gandrīz bezgalīgas interpretācijas par to, kādai automašīnai vajadzētu/varētu būt. Galu galā tie ir izstrādāti patēriņa produkti, piemēram, tālruņi, dīvāngultas un televizori.

Savas ilgās vācu automašīnu vēstures laikā esmu novērojis arvien pieaugošu tendenci uz sarežģītību, avangarda mehānisko konstrukciju, dīvainu riska uzņemšanos (BMW SMG kāds?), ražošanas izmaksu neievērošanu un pilnīgu cieņas trūkumu pret automobiļiem. patērētāja izmaksas lielākajā daļā uzņēmumu, kas nav VW (un to dažādie zemas klases zīmoli, piemēram, VW, Skoda, Seat utt.).

Apsēstība ar mehānisko spožumu un modernu dizainu noved pie trakas produktu izvēles, kas gadu gaitā ir izraisījušas nopietnas uzticamības problēmas. Daimler Benz, lai gan 90. gados ASV Lexus dauzīja savus dupšus (sakarā ar salīdzināmas kvalitātes izmaksām), veica katastrofālas dizaina izvēles ar W140 sērijas pilna izmēra automašīnām. Automašīnās bija tik daudz smieklīgu īpašību, par kurām neviens nerūpējās, ka tas lika visam modelim gandrīz sagraut Mercedes reputāciju daudzos aspektos, kā arī ciest finansiālus zaudējumus.

Gadu gaitā BMW pieņēma dīvainus materiālus ar cilindru galvām, izraisot katastrofālas dzinēja atteices. Patiesībā viņi bija uzņēmums, kas pazīstams ar saviem dzinējiem (vismaz to mārketinga nodaļa mēģināja atgādināt visiem). Pēc kāda laika atteicos no BMW. Pirmais iDrive bija tik šausmīgs, ka BMW faktiski sāka ļaut cilvēkiem atgriezt savas automašīnas, lai saņemtu naudas atmaksu.

Audi dažreiz pārāk cenšas. Man ir bijuši vairāki no tiem, un viņiem vienmēr bija kaut kas tāds, kam vajadzēja būt pamata, bet tas bija katastrofa nevajadzīgas sarežģītības dēļ. A8 bremzes, kas bija jāmaina ik pēc 6 mēnešiem. Balstiekārtas komponenti, kas sabojājās ik pēc 12. Automātiski rotējošas maiņstrāvas ventilācijas atveres, kuras iznīcināja pašas un maksāja 7 000 USD nomainīt. Arī mans R8 bija episku proporciju brāķis. AC neizdevās, sajūgi izkusuši, elektronika nomira, durvju paneļi slikti der, polsterējums nobružāts. Nožēlojami automašīnai, kas maksāja 185 000 USD

Arī VW ir bijušas savas problēmas, taču citu iemeslu dēļ. Viņi būvē lētas, liela apjoma automašīnas, un tāpēc viņi upurē sarežģītību izmaksu samazināšanai, bet dažreiz tās ir pārāk lētas, kas rada daudz problēmu. Man ir piederējuši daudzi VW, un tie patērē detaļas kā traki. Balstiekārtas daļas, dzinēja daļas utt. darbojas diezgan konsekventi.

Pēc visa tā un izcilā Frenka Kempera teiktā, parasti, ja ievērojat apkopes procedūras, automašīnas var kalpot bezgalīgi, ja jums paveicas. Patiesībā man bija Mercedes S klases (dīzelis), kas lielākoties droši nobrauca 223 tūkst. jūdzes, lai gan virsbūve stipri rūsēja.

Manuprāt, vācu ražotāji ne vienmēr spēj vislabāk integrēt savas idejas vienotā produktā. Vienmēr ir kāda dīvaina apakšsistēma vai komponents, kas ir neparasts. Un sarežģītība ir uzticamības slepkava, ar kuru luksusa Vācijas uzņēmumi mēdz būt apsēsti.